Pāriet uz saturu

Resurs-P № 1

Vikipēdijas lapa
Resurs-P № 1
Ресурс-П № 1
Resurs-P makets aerokosmiskajā izstādē MAKS
Resurs-P makets aerokosmiskajā izstādē MAKS
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsRossijskije kosmičeskije sistemy, Karogs: Krievija Krievija
IzgatavotājiCSKB-Progress, Karogs: Krievija Krievija
Bāzes platformaJantar'
Starts25.06.2013. 17:28:48 UTC
Starta vietaBaikonura 31/6 Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
NesējraķeteSojuz-2.1b, Karogs: Krievija Krievija
Aktivitātes beigas2021. gada decembra beigas
Darbības ilgums8,5 gadi
NSSDC ID2013-030A
SCN39186
Masa6570 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Slīpums97,3°
Apogejs480 km
Perigejs470 km
Programma Resurs-P
IepriekšējaisNākamais
Resurs-P № 2

Resurs-P № 1 (Ресурс-П № 1) bija Krievijas civilais Zemes tālizpētes pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2013. gada jūnijā. 2021. gada decembra beigas tā ekspluatācija tika pārtraukta.

Iespējams, Resurs-P № 1 tika izmantots arī militārām vajadzībām, piemēram Sīrijas fotografēšanai.[1]

Pavadonis izgatavots uzņēmumā CSKB-Progress (tagad RKC Progress) pēc Krievijas Federālās kosmiskās aģentūras pasūtījuma.[2] Resurs-P konstruēts, modernizējot aparātu Resurs-DK, kurš savukārt veidots uz militārā pavadoņa Jantar'-4KS1 bāzes. Galvenais instruments ir hiperspektrālā attēluzņemšanas iekārta Geoton-L1. Tas var uzņemt Zemes virsmas attēlus ar izšķirtspēju līdz 70 cm monohromatiskā režīmā vai 3 — 4 m piecu spektru joslās.

Resurs-P № 1 tika palaists 2013. gada 25. jūnijā 17:28:48 UTC ar nesējraķeti Sojuz-2.1b no Baikonuras kosmodroma starta laukuma 31/6. Pavadonis ievadīts solārsinhronā orbītā. 2013. gada 1. oktobrī Resurs-P № 1 nodots ekspluatācijā.

2021. gada decembra beigas tā ekspluatācija tika pārtraukta, jo aparatūra pārstāja darboties resursu izsmelšanas dēļ. Pavadoņa darbības laiks sākotnēji bija plānots 5 gadus, bet tas nostrādāja 8,5 gadus.[3]

Laikā starp 2024. gada 26. jūniju 13:05 UTC un 27. jūniju 00:51 UTC no Resurs-P № 1 atdalījās "vairāki fragmenti" aptuveni 350 × 363 km orbītā saskaņā ar kosmisko atlūzu izsekošanas pakalpojumu LeoLabs.[4] ASV Aizsardzības departamenta nodaļa US SPACECOM, kas nodarbojas ar kosmiskās telpas jautājumiem, apstiprināja, ka pavadonis ir sadalījies vairāk nekā 100 izsekojamos fragmentos.[5]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]