2013. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Notikumi kosmonautikā: 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016.
Notikumi pasaulē: 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016.

Šeit apkopoti 2013. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas pirmais pavadonis ESTCube-1

2013. gada februārī palaists Azerbaidžānas pirmais pavadonis Azerspace-1, kā arī Austrijas pirmie pavadoņi TUGSAT-1 un UniBRITE. Aprīlī orbītā ievadīts Ekvadoras pirmais pavadonis NEE-01 Pegaso. Maijā palaists Igaunijas pirmais pavadonis ESTCube-1. Decembrī palaists Bolīvijas pirmais pavadonis TKSAT-1 (Túpac Katari).

Krievijas kosmosa nozare pēdējos gadus piedzīvojusi daudzas neveiksmes, tādēļ sākta tās reforma. Oktobrī par Krievijas Federālās kosmiskās aģentūras vadītāju kļuva Oļegs Ostapenko, nomainot Vladimiru Popovkinu. Pēc tam 2. decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Apvienotās raķešu kosmiskās korporācijas izveidošanu. Tajā būs jāapvieno nozares visi uzņēmumi, Federālajai kosmiskajai aģentūrai atstājot zinātniskās iestādes un zemes infrastruktūru.

Irāna veica divus suborbitālus lidojumus ar pērtiķiem un pirmoreiz veiksmīgi tos atgrieza uz zemi.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidkoreja 30. janvārī kļuva par kosmisko lielvalsti, ar savu nesējraķeti Naro-1 no savas valsts teritorijas veiksmīgi palaižot savu pavadoni STSAT 2C.

ASV raķetes Antares (modifikācija Antares 110) pirmais starts aprīlī bija veiksmīgs. ASV uzņēmums SpaceX izmēģināja Falcon 9 jaunu, jaudīgāku versiju Falcon 9 v1.1. Sakarā ar Falcon 9 zemo cenu, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem, SpaceX ir ieguvis daudzus jaunus pasūtījumus.

1. februārī avāriju piedzīvoja Ukrainas/Krievijas raķete Zenit 3SL. Krievijas raķete Proton-M 2. jūlijā avarēja neilgi pēc pacelšanās. Kļūmes iemesls bija leņķa ātrumu sensoru nepareiza uzstādīšana. Tieši šī avārija bija pēdējais "piliens", lai sāktu kosmiskās nozares reformas. 9. decembrī avarēja Ķīnas nesējraķete Chang Zheng 4B.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpplanētu zondes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembrī palaista NASA zonde LADEE Mēness atmosfēras pētījumiem, kura 6. oktobrī iegāja Mēness orbītā.

Novembrī startēja Marsa zonde Mars Orbiter Mission, kas bija Indijas pirmā starpplanētu zonde. Palaista arī ASV Marsa zonde MAVEN.

Decembrī Ķīna palaida zondi Chang'e-3, kas veica nolaišanos uz Mēness virsmas (pirmā mīkstā nolaišanās uz Mēness virsmas pēdējos 37 gados), kur nogādāja mobili Yutu.

Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembrī Japāna palaida orbitālo observatoriju Hisaki novērojumiem ultravioletajā spektrā. Decembrī palaista ESA astrometrijas observatorija Gaia.

Citi pētnieciskie pavadoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlī palaists Krievijas bioloģisko pētījumu pavadonis Bion-M №1, kurš pēc mēneša uz zemi atgādāja dzīvos organismus un pētījumu rezultātus.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembrī palaists ASV privātā uzņēmuma Orbital Sciences Corporation kravas kuģis Cygnus Orb-D1, kas jau pirmajā lidojumā saslēdzās ar Starptautisko kosmosa staciju.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidkorekas nesējraķete Naro-1

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nesējraķete Antares 110

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēness izpētes zonde LADEE
Kravas kuģis Cygnus Orb-D1

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas Marsa zonde Mars Orbiter Mission

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]