Gaia
| Gaia | |
 | |
| KA veids | kosmiskā observatorija |
| Operators | ESA |
| Izgatavotāji | EADS Astrium .svg){kind=small} Francija |
| Starts | 19.12.2013. 09:12:14 UTC |
| Starta vieta | Kuru ELAS  Gviāna |
| Nesējraķete | Sojuz ST-B / Fregat-MT |
| Aktivitātes beigas | 27.03.2025. |
| Darbības ilgums | 11 gadi 27 dienas |
| NSSDC ID | 2013-074A |
| SCN | 39479 |
| Tīmekļa vietne | http://sci.esa.int/gaia/ |
| Enerģija | saules baterijas 1910 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zemes un Saules L2 |
| Orbītas veids | Lisažū orbīta |
| Periods | 180 dienas |
Gaia bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) astrometrijas kosmiskā observatorija. Kosmisko aparātu palaida 2013. gada decembrī, un tas darbojās līdz 2025. gada martam. Tā ir Hipparcos pēctecis, un ir daļa no ESA Horizon 2000 Plus programmas.
Kosmiskais aparāts bija paredzēts astrometrijai: zvaigžņu stāvokļa, attālumu un kustības mērījumiem ar vēl nebijušu precizitāti, kā arī citplanētu stāvokļa noteikšanai, mērot zvaigžņu, ap kurām tās riņķo, īpašības, piemēram, to šķietamo lielumu un krāsu. Misijas mērķis bija izveidot līdz šim lielāko un precīzāko 3D kosmosa katalogu, kāds jebkad izveidots, kurā kopumā iekļauts aptuveni 1 miljards astronomisko objektu, galvenokārt zvaigznes, bet arī planētas, komētas, asteroīdi un kvazari u. c.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums EADS Astrium. Tas ir 3,8 m diametrā un 4,4 m augsts, ar masu 2029 kg. Gaia uzstādīti trīs teleskopi. Divi ir Astro (astrometriskie) teleskopi ar kopēju fokālo plānu, kā arī Spectro teleskops, kas satur radiālā ātruma spektrogrāfu un vidējas joslas fotometru.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaia tika palaista 2013. gada 19. decembrī 09:12:14 UTC ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT (lidojuma VS06) no Gviānas kosmiskā centra.
2014. gada 8. janvārī observatorija iegāja Lisažū orbītā ap Zemes un Saules L2 Lagranža punktu, apmēram 1,5 miljonu km attālumā no Zemes.[1] Testēšanas un kalibrēšanas fāze, kas sākās, kamēr Gaia bija ceļā uz L2 punktu, turpinājās līdz 2014. gada jūlija beigām, trīs mēnešus kavējoties no grafika, jo radās neparedzētas problēmas ar izkliedētas gaismas iekļūšanu detektorā. Pēc sešus mēnešus ilgā sagatavošanas perioda 2014. gada 25. jūlijā kosmiskais aparāts sāka piecu gadu zinātnisko darbību periodu.
Sākotnēji tas izmantoja īpašu skenēšanas režīmu, kas intensīvi skenēja reģionu pie ekliptikas poliem. 2014. gada 21. augustā Gaia sāka izmantot parasto skenēšanas režīmu, kas nodrošina vienmērīgāku pārklājumu.
2018. gadā Gaia misija tika pagarināta līdz 2020. gadam, un 2020. gadā to pagarināja līdz 2022. gadam ar papildu "indikatīvu pagarinājumu" līdz 2025. gadam. Ierobežojošais faktors turpmākai misijas pagarināšanai bija slāpekļa piegāde mikropiedziņas sistēmas aukstās gāzes dzinējiem. Dislāpekļa tetraoksīdsDislāpekļa tetraoksīda un monometilhidrazīna daudzums ķīmiskās dzinēja apakšsistēmas vajadzībām varētu būt pietiekams, lai stabilizētu kosmisko aparātu L2 vairāku desmitgažu laikā. Tomēr bez aukstās gāzes to vairs nevarētu virzīt mikrosekunžu mērogā. 2023. gada martā Gaia misija tika pagarināta līdz 2025. gada otrajam ceturksnim, kad kosmiskajam aparātam bija paredzēts beigties slāpekļa krājumi.
Gaia pēdējais mērķtiecīgais novērojums tika veikts 2025. gada 10. janvārī. Pēc vairāku nedēļu ilgiem sistēmu tehnoloģiju testiem kosmiskais aparāts atstāja savu orbītu ap L2 un nonāca heliocentriskā orbītā prom no Zemes ietekmes sfēras. Pēc visu atlikušo datu nosūtīšanas uz Zemi 2025. gada 27. martā Gaia tika beigta ekspluatācija.
Līdz 2030. gada beigām paredzēts pabeigt un publicēt pēdējo Gaia datu izlaidumu DR5.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Gaia enters its operational orbit ESA, 2014-01-08, (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]