Ricas ezers

Ricas ezers
Koordinātas	43°28′53″N 40°32′29″E / 43.48139°N 40.54139°EKoordinātas: 43°28′53″N 40°32′29″E / 43.48139°N 40.54139°E
Platība	1,27 km2
Lielākais garums	2,5 km
Vidējais dziļums	63 m
Lielākais dziļums	131 m
Augstums v.j.l.	950 m
Izteka	Jupšara
Baseina valstis	Gruzija
Salas	0
Apdz. vietas krastos	nav
	Ricas ezers
	Ricas ezers Vikikrātuvē

Ricas ezers (abhāzu: Риҵа, gruzīnu: რიწა), arī Rica ezers un Lielais Ricas ezers ir ezers Kaukāza kalnos, Gruzijas teritorijā, Abhāzijas ziemeļrietumu daļā. Ezers izveidojies apmēram pirms 250 gadiem, kad kalna nogruvuma dēļ tika aizsprostota Lašipses upes gultne. Vienīgais ceļš turp no Melnās jūras piekrastes gar ezera dienvidu krastu tika uzbūvēts 1936. gadā, šī paša ceļa turpinājums vēlāk izbūvēts līdz Avadharas kūrortam uz ziemeļiem no ezera. Ezers padomju laikā bija nozīmīgs tūrisma objekts. To joprojām apmeklē Krievijas tūristi, tomēr likumīgi to apmeklēt ir problemātiski politiska un reizēm arī militāra konflikta dēļ starp Gruziju un pašpasludināto Abhāzijas valsti.

1930. gadā tika izveidots Ricas dabas rezervāts (162,89 km²), lai aizsargātu ezera un apkārtējās teritorijas dabisko stāvokli.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ricas ezers ir dziļākais ezers Abhāzijā (131 m), tas ir bagāts ar forelēm, aklimatizētas sīgas un sapali. Tajā ietek sešas upes, iztek viena — Jupšara.^[1] Austrumu piekrastes līcī izveidota peldvieta ar oļu pludmali. Ezera ūdens ir auksts un dzidrs. Ūdens krāsa ir mainīga fitoplanktona un ietekošo upīšu iespaidā. Pavasarī un vasarā ezera ūdeņi ir dzeltenīgi zaļgani, pārējā laikā — zilgani.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada vidējā gaisa temperatūra apvidū ir +7,8 grādi pēc Celsija (janvāris –1,1°C, augusts +17,8°C). Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir apm. 2000—2200 mm. Ziemas dažreiz ir sniegotas.

Apkaime[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeru ieskauj subalpīnās pļavas un jauktu koku mežiem klāti kalni ar augstumu no 2200 līdz 3500 m vjl. Reģions ap Ricas ezeru ir daļa no Eiksīnas-Kolhiskā lapu koku mežu ekoreģiona, kurā ir diezgan liela mūžzaļo samšita (Buxus) biržu koncentrācija. Ap ezeru aug Kaukāza baltegles, kuru augstums pārsniedz 70 metrus. Netālu atrodas Mazais Ricas ezers (0,2 km²).

Ievērojamas personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju līderim Josifam Staļinam pie ezera bija viena no vasarnīcām.^[2] Tai blakus atrodas Ņikitas Hruščova vasarnīca. Mūsdienās tās pieder neatzītajai Abhāzijas valdībai un pa tām vada ekskursijas.

Ricas leģendas un stāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par ezeru ir daudz leģendu un pasaku.^[3]

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē mūsdienu ezera vietā bijusi ieleja un upe. Tur dzīvoja meitene, vārdā Rica, kopā ar brāļiem. Reiz meiteni nolaupīja un viņa noslīka glābšanas operācijas laikā nejauši izveidotajā ezerā. Neveiksmīgie glābēji — meitenes brāļi pārvērtušies kalnos ap ezeru.

Ardievu, dzimtene![labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

30. gados, būvējot Staļina vasarnīcu, karavīri veda celtniecības materiālus pa bīstamu serpentīna ceļu. Reiz visbīstamākajā vietā viena kravas automašīna nokrita no serpentīna. Kritiena laikā šoferis esot saucis: "Ardievu, dzimtene!" ("Прощай, Родина!" ). Kopš tā laika šī vieta autovadītāju vidū tiek dēvēta "Ardievu, dzimtene!"