Rietumu plankumainais skunkss
| Rietumu plankumainais skunkss Spilogale gracilis (Merriam, 1890) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Plankumainie skunksi (Spilogale) |
| Suga | Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) |
| Izplatība | |
 | |
 Rietumu plankumainais skunkss Vikikrātuvē | |
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij. Latīņu nosaukums gracilis latviešu valodā nozīmē slaidais.[1]
Vēl nesenā pagātnē pastāvēja uzskats, ka austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) un rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir viena suga, lai arī vieniem un otriem diezgan būtiski atšķiras vairošanās process. Rietumu plankumainajam skunksam ir raksturīgs ļoti garš atliktās grūtniecības periods. Mūsdienās rietumu plankumainos skunksus un austrumu plankumainos skunksus nošķir kā divas pastāvīgas sugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rietumu plankumainais skunkss ir sastopams Ziemeļamerikas rietumu krastā, sākot ar Meksikas centrālo daļu dienvidos un beidzot ar Britu Kolumbiju Kanādā ziemeļos, lai gan visplašākās teritorijas tā izplatībai ir ASV.[3]
Tas dzīvo gan zemienēs, gan kalnos, gan akmeņainās un neauglīgās vietās, gan cilvēku mājokļu tuvumā, gan pludmales kāpās. Tā izplatība sasniedz 2500 metrus virs jūras līmeņa.[3] Rietumu plankumainajam skunksam migu patīk iekārtot akmeņainās vietās upīšu krastos vai nu sagāztu koku, vai akmeņu kaudzēs. Cilvēku mājokļu tuvumā tie migām izvēlas akmens krāvumus vai iekārtojas pat māju bēniņos.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rietumu plankumainais skunkss tāpat kā pārējie plankumainie skunksi ir melns ar lauzītām, baltām svītrām, kas rada plankumu efektu. Uz pieres un deniņiem katras auss priekšā tam ir balts laukums. Astes matojuma apakša ir balta un astes gals pilnībā balts. Salīdzinot ar austrumu plankumaino skunksu, rietumu plankumainajam skunksam baltās svītras ir plašākas. Kopumā to var raksturot kā maza auguma skunksu ar salīdzinoši slaidu ķermeni.[4] Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņi ir 350—581 mm gari, mātītes 320—470 mm, svars tēviņiem 500—900 g, mātītēm 200—600 g.[2] Katrai ķepai ir 5 pirksti, bet priekškāju nagi ir apmēram 2 reizes garāki kā pakaļkāju nagi. Nagi ir asi un līki.[4]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rietumu plankumainais skunkss ir nakts dzīvnieks. Tas parasti uzturas alas tuvumā, neaizejot tālāk par 700 metriem. Neskatoties uz lielo piesardzību, tas ir ļoti aktīvs un veikls, tas ir arī labs racējs. Riesta laikā partneri izvēlas mātīte. Arī mazuļus audzina tikai mātīte, bieži var novērot skunksu ģimeni, kas pārvietojas, mātītei ejot pa priekšu un mazuļiem vienā rindā aiz tās sekojot. Ziemas laikā skunksi nedodas īstā ziemas miegā, tomēr mātītes ziemā bieži savācas kopā līdz 20 indivīdiem un kopīgi uz vairākām nedēļām dodas gulēt. Tēviņi ir aktīvi visu ziemu.[4]
Tāpat kā pārējiem skunksiem rietumu plankumainajam skunksam zem astes ir 2 anālie smakas sekrēta dziedzeri, un briesmu gadījumā uzbrucējs tiek apšļākts ar ļoti smirdīgu muskusu. Pirms šķidruma izšļākšanas skunkss skaļi un uzkrītoši mīda priekškājas, šņāc un skrāpējas, aste ir saslieta stāvus gaisā. Šos brīdinājuma signālus bieži var novērot mazuļiem, kad tie rotaļājas. Kad skunkss izšļāc savu smirdīgo šķidrumu, tas mērķē ienaidnieka acīs, padarot to īslaicīgi aklu. Šķidrumu skunkss var izšļākt apmēram 3 metru attālumā. Iespaidīgā smaka šķiet nav patīkama arī pašiem skunksiem, jo tie nekad neizšļāc sekrētu savas migas tuvumā vai viens pret otru, pat tad, kad ir nopietni sakāvušies. Dziedzeriem ir izaugumi līdzīgi krūšu galiem, ap kuriem ir spēcīgs muskuļu gredzens. Ar šiem muskuļiem skunkss var regulēt izšļākšanas virzienu un spēku. Jauniem skunksiem sekrēta daudzums un smakas intensitāte ir mazāka kā vecākiem skunksiem.[4]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rietumu plankumainais skunkss ir visēdājs. Tas pamatā barojas ar kukaiņiem un nelieliem dzīvniekiem, kā peles, ķirzakas, putni,[2] bet tie ēd arī ogas, augļus, maitu, jebko nelielu, ko var nomedīt vai apēst.[3]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Riests rietumu plankumainajiem skunksiem ir rudenī. Pirmās 180—200 dienas apaugļotā olšūna brīvi peld dzemdē, tikai pēc tam tā piestiprinās pie dzemdes sienas un embrijs sāk attīstīties. Līdz ar to mazuļi dzimst pavasarī. Kopējais grūsnības periods ir 210—230 dienas. Pavasarī aprīlī vai maijā piedzimst 2—5 mazuļi. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 4 vai 5 mēnešos.[4]