Rinodipterīni
| Rinodipterīni Rhinodipterinae Krupina, 2004 | |
|---|---|
 Rhinodipterus secans parasfenoīds (apakšpuse). | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Klase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Apakšklase | Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) |
| Kārta | Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes) |
| Dzimta | Dipterīdas (Dipteridae) |
| Apakšdzimta | Rinodipterīni (Rhinodipterinae) |
Rinodipterīni (Rhinodipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas. Apakšdzimtu 2004. gadā izdalīja krievu paleontoloģe Natālija Krupina. Šīs zivis dzīvoja Eiropā un Austrālijā vidusdevona beigās un augšdevona frānas laikmetā. Domājams, ka rinodipterīni apdzīvoja jūru seklūdens un rifu rajonus. Apakšdzimtas vienīgā ģints ir Rhinodipterus Gross, 1956.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rinodipterīni bija gan sīka, gan liela izmēra zivis. To galvaskausa priekšējā daļa ir pagarināta uz priekšu izvirzītā pārkaulotā etmoīda un apakšžokļa simfīza dēļ. Cietas augšlūpas ventrālajā daļā atrodas pāris lielu atveru. Sensoro orgānu atveres (poras) ir lielas un mazskaitlīgas. Parasfenoīds ir rombiskas formas ar pagarinātu aizmugurējo izvirzījumu. Apakšžoklis ir šaurs un T-veidīgs. Segkauli un zvīņas ir klātas ar kosmīna slāni. Zobu plātnes ir bez gludas virsotnes un ar radiālām asu zobu rindām. Pterigoīdās zobu plātnes ir ar 5—7 asu zobu rindām. Preartikulārās plātnes ir ar 9—10 asu un satuvinātu zobu rindām. Uz muguras ir divas atsevišķas muguras spuras. Astes daļa ir īsa. Zvīņas ir apaļīgas un lielas.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 390. lpp.