Rhinodipterus secans
| Rhinodipterus secans Rhinodipterus secans (Gross, 1933) | |
|---|---|
 Rhinodipterus secans parasfenoīds (augšpuse). | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Klase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Apakšklase | Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) |
| Kārta | Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes) |
| Dzimta | Dipterīdas (Dipteridae) |
| Ģints | Rinodipteri (Rhinodipterus) |
| Suga | Rhinodipterus secans |
Rhinodipterus secans ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju suga no divējādelpojošo zivju virskārtas. Šo sugu kā Dipterus secans 1933. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross, balstoties uz Latvijā pie Kokneses (Cellulosa-Mergel) atrasto materiālu. Vēlāk 1956. gadā uz šīs sugas pamata viņš izveidoja jaunu ģinti Rhinodipterus. Šīs zivis dzīvoja Latvijā, Igaunijā un citur Galvenajā devona laukā augšdevona frānas laikmetā (Pļaviņu svīta, Kokneses rida). Rhinodipterus secans ir Rhinodipterus ģints tipveida suga.
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šīs bija salīdzinoši lielas zivis. Segkauli un zvīņas klātas ar kosmīna slāni. Purna priekšējā mala ir salīdzinoši plāna, apaļīgi taisnstūrainas formas un klāta ar kosmīnu. Purna ventrālajā pusē atrodas lielu, satuvinātu, simetrisku, ovālu atveru pāris. Priekšējo ārējo nāsu iedobju izvietojums ir ļoti laterāls. Šīs iedobes ir dziļas. Starp tām atrodas vāji izteikta centrālā iedobe. B kauls ir izstiepts galvaskausa garenass virzienā un nedaudz paplašināts vidusdaļā. Tā maksimālā platuma proporcija sasniedz 0,6 no garuma. Centrālais priekšējais izaugums ir šaurs un smails. Sānu priekšējie izaugumi ir strupu, nelīdzenu izvirzījumu veidā. Kaula aizmugurējā mala ir taisna un bez iedobes. Kaula virsma ir bez kosmīna un ar vāji izteiktu ornamentējumu sīku sporādisku pauguriņu veidā. Bedrīšu līnijas ir seklas. Kaula centrālajā daļā ventrālajā pusē stiepjas šaurs, garenisks ķīlis. Apakšžoklis ir apaļīgi taisnstūrainas formas, izstiepts un sašaurināts simfīza rajonā, un klāts ar kosmīnu. Zvīņas ir lielas un pārsegtas ir 2/3 no kopējā garuma. Zvīņu ārējā virsma ir neregulāri ovāla un klāta ar kosmīnu. Uz kosmīna virsmas redzamas Vestolla līnijas. Uz gludās, centrālajā daļā nedaudz izliektās pārklājuma virsmas redzams smalks, garenisks, līkloču reljefs.
Operkulāro sēriju veido operkulums un suboperkulums. Tie ir masīvi, salīdzinoši lieli kauli, kuru virsma ir nevienmērīgi klāta ar kosmīnu, un reizēm tikai plankumu veidā. Uz kosmīna virsmas ir Vestolla līnijas.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 394-395. lpp.