Roberts Klaivs
| ||||||||||||||||
.jpg)
.svg){kind=small}
Augsti godājamais majors-ģenerālis Roberts Klaivs, Pirmais Barons Klaivs (angļu: Major-General The Right Honourable Robert Clive, 1st Baron Clive, 1725-1774), bija pirmais britu Bengālijas gubernators un galvenais Britu Indijas gubernators. Viņš bija militārais virsnieks Britu Austrumindijas kompānijā un izveidoja tās militāro un politisko pārākumu, iegūstot kontroli pār Bengāliju un galu galā visu Indijas subkontinentu un Mjanmu. Viņš guva kontroli pār lielu Dienvidāzijas (tagad Bangladeša, Butāna, Indija, Maldivu salas, Mjanma, Nepāla, Pakistāna un Šrilanka) un Dienvidaustrumāzijas daļu. Viņš bija arī viens no Britu Indijas izveidotājiem. Cenšoties nepieļaut gaidāmo Indijas franču iespējamo cenšanos britus izraidīt no kontinenta un pilnībā pārņemt varu Indijā, Roberts Klaivs improvizēja militāru ekspedīciju, kas galu galā ļāva Britu Austrumindijas kompānijai ar Francijas valdības starpniecību iegūt kontroli pār Indiju. Britu Austrumindijas kompānijas nolīgts Roberts Klaivs panāca uzņēmuma tirdzniecības interešu nodrošināšanu un gāza Indijas bagātākā štata Bengālijas valdnieku. Indijā iegūto bagātību Roberts Klaivs izmantoja, lai iegūtu sev vietu Lielbritānijas parlamentā.
Kontroversija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienās Roberts Klaivs tiek pieminēts kā viens no visu laiku prasmīgākajiem britu militārajiem līderiem, taču tiek pieminēts arī tas, ka viņš izmantoja Indiju lai iegūtu personīgu labumu. Tāpat viņš tiek kritizēts par pastrādātajām zvērībām pret indiešiem, masu slepkavībām, augstu nodokļu ieviešanu Indijā un liela mēroga ražas kultivācijas uzspiešanu, kuras rezultātā izcēlās Lielais Bengālijas 1770. gada bads, kurā no slimībām, pārtikas un dzeramā ūdens trūkuma un necilvēcīgiem apstākļiem gāja bojā aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1774. gada 22. novembrī Roberts Klaivs nomira savās mājās Berklija laukumā, Londonā. Viņa nāve netika izmeklēta, taču tika domāts, ka Roberts Klaivs sadūris sevi līdz nāvei, pārgriezis sev kaklu ar kabatas nazīti vai pārdozējis opiju. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka viņš miris no sirdstriekas kas saistīta ar pārmērīgu opija lietošanu. Opiju viņš lietojis jo cietis no žultsakmeņiem un tādējādi centies mazināt sāpes. Tāpat domājams, ka viņš cietis arī no bipolārā sindroma. Neilgi pirms nāves viņam tika piedāvāts vadīt Lielbritānijas spēkus Ziemeļamerikā, taču smago veselības problēmu dēļ viņš bija atteicis.
Roberta Klaiva vadītās kaujas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Neļķu kari
- Arnī kauja
- Čingeplutas kauja
- Čandanagaras kauja
- Kauja pie Pleisijas (Palaši kauja)
- Arkotas aplenkums