Roberts Rubenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Roberts Rubenis
Roberts Rubenis
Personīgā informācija
Dzimis 1917. gada 9. septembrī
Krustpils pagasts, Vitebskas guberņa Flag of Russia.svg Krievijas Republika
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 18. novembrī (27 gadi)
Valsts karogs: Vācija, Novadnieki, Usmas pagasts, Ostlande
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Aina Jaunzeme
Militārais dienests
Dienesta pakāpe leitnants
Struktūra Sauszemes bruņotie spēki
Komandēja Kureļa grupas 2. bataljons
Kaujas darbība Otrais pasaules karš

Roberts Rubenis bija Latvijas armijas leitnants, Latviešu leģionārs un Kureļa grupas bataljona komandieris.[1][2] Kritis kaujā ar vāciešiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roberts Rubenis piedzima 1917. gada 9. septembrī Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā un 1937. gadā beidza mācības Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. No 1938. gada rudens līdz 1940. gada pavasarim Rubenis dienēja Latvijas armijā, sākotnēji 7. Siguldas kājnieku pulkā, vēlāk — auto tanku pulkā, iegūstot leitnanta dienesta pakāpi.[3] 1943. gada 15. maijā apprecējās ar Ainu Jaunzemi.

Darbība 2. Pasaules kara laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gada 13. martā Rubeni iesauca latviešu leģionā un viņš nonāca 15. latviešu SS grenadieru apmācību un papildinājumu brigādes 1. štāba rotā. Iespējams, ka Bredova kaujas grupas sastāvā viņš piedalījās 1944. gada 27. – 28. jūlija cīņās Jelgavas apkārtnē[4] un pēc šīm kaujām atkāpās Skrīveru virzienā, kur bija sākusies ģenerāļa Kureļa grupas darbība.[5][6]

Leitnantam Rubenim uzticēja veidot rotu Bebru pagastā.1944. gada 19. septembrī, Kureļa grupai pārvietojoties uz Kurzemi, Rubenis kopā ar savu vienību atkāpās uz Ropažiem, bet jau 22. septembrī turpināja ceļu uz Kurzemi.

1944. gada oktobrī Rubeņa 200 vīru vienība novietojās Ventspils apriņķa Ugāles pagasta „Ilziķos”. Uzzinājis par kureliešu atbruņošanu, leitnants Rubenis pavēlēja bataljonam doties pārgājienā. Pusnaktī tas gar Usmas ezera austrumu malu devās Rendas virzienā un 16. novembrī Abavas krastā pie Pērkoņu mājām bataljons sadūrās ar vācu automašīnām. Nākamajā dienā Rubenis ieradās SS obergrupenfīrera Jekelna komandpunktā, kur atteicās padoties.

Novembrī rotu pārveidoja par Kureļa grupas 2. bataljonu — kopā aptuveni 450 vīru, kurš bija izvietojies Ugāles pagasta Ilziķos, Trebiņos un Vanagos. 1944. gada 18. novembrī bataljons atsita vāciešu uzbrukumu. Nākamajā dienā bataljons uzbruka SS obergrupenfīrera Jekelna štābam un nāvīgi ievainoto Robertu Rubeni aizveda uz Novadnieku mežsarga mājām. Paslēptas salmu vezumā, leitnanta Rubeņa mirstīgās atliekas nogādāja Ilziķu mājās un apbedīja.[7]

Pēdējās bataljona cīņas noritēja 9. decembrī pie Vēveru mājām. Dzīvi palikušie rubenieši atkāpjoties pārgāja Vēlogu dambi un izklīda. Starp vāciešiem bija krituši bataljona komandieris Helds un Salaspils nometnes bijušais komandants, SS oberšturmfīrers Kurts Krauze. [8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Roberts Rubenis — Nekropole
  2. Latvijas Centrālajai Padomei - 70 — muzeji.lv
  3. attēli
  4. Uldis Neiburgs Uzticīgs latvietis — Latvijas Avīze 19.12.2005.
  5. Kureļa grupa — historia.lv
  6. Haralds Biezais „Kurelieši - Nacionālās pretestības liecinieki”. — Mežābele, Itaka 1991. (202 lpp.)
  7. Uldis Neiburgs Mums zeme viena, liktenis viens![novecojusi saite] — Mājas Viesis 17.11.2014.
  8. U. Šulcs Kureļa grupa 2001.g.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Ūdris „Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts”. — Zvaigzne, Rīga 2016.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]