Romāns Adelheims

Romāns Adelheims; Roman Adelheim
Personīgā informācija
Dzimis	1881. gada 2. augustā ; Tallina, Igaunijas guberņa; (tagad Igaunija)
Miris	1938. gada 7. novembrī (57 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	vācbaltietis
Vecāki	Voldemārs Adelheims, Henriete (dzimusi Hāzenbuša (Hasenbusch))
Dzīvesbiedre	Anita fon Vilkene (Anita v. Wilcken)
Zinātniskā darbība
Zinātne	medicīna
Darba vietas	Latvijas Universitāte
Alma mater	Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi	prozektūras nodibināšana Latvijā, LU Cilvēka patoloģijas muzeja nodibināšana

Romāns Augusts Adelheims (vācu: Roman August Adelheim; dzimis 1881. gada 2. augustā, miris 1938. gada 7. novembrī) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1938).

Dzīves gājums

Dzimis 1881. gada 2. augustā Tallinā advokāta Voldemāra Adelheima (1845-1913) un viņa sievas Henrietes, dzimušas Hāzenbušas ģimenē. Mācījās Tallinas Nikolaja ģimnāzijā, studēja medicīnu Tērbatas universitātē (1901-1907), pēc tam strādāja par prozektora palīgu TU Patoloģijas institūtā (1908-1910). Papildinājās Bāzelē, Berlīnē, Minhenē, Sanktpēterburgā (1910-1913). Izveidoja un vadīja prozektūru Rīgas pilsētas 2. slimnīcā un Pastēra institūtu (1914-1917). Kopš 1914. gada bija prozektors arī citās Rīgas slimnīcās.

1920. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes docenta vietas izpildītāju un LU Patoloģijas institūta direktoru, vēlāk par vecāko docentu (1923) un profesoru (1925). 1923. gadā viņš aizstāvēja doktora grādu.^[1] 1921. gadā lika pamatus LU Cilvēka patoloģijas muzejam.^[2]

Miris 1938. gada 7. novembrī Rīgā, apglabāts Lielajos kapos.

Tiek uzskatīts par LU Medicīnas fakultātes Patoloģijas katedras^[3] un Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas katedras pamatlicēju.^[4]

Darbi

Adelheim, R. Beiträge zur Pathologischen Anatomie und Pathogenese der Kampfgasvergiftung. Virchows Archiv für pathologische Anatomie und Physiologie und für klinische Medizin 1922, 236:309-360 un 1923, 240:417-440
Adelheims, R., Rencis, E. Ķīmiskās kaujas vielas un aizsardzība pret tām. Rīga: LU, 1938. – 110 lpp.

Atsauces

↑ (latviski) «Latvijas Universtiātes pirmie doktori fotogalerija». http://vesture.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā..
↑ (latviski) «LU Cilvēka patoloģijas muzejs». http://www.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. augustā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā.
↑ Gordjušina V., Skudra M., Vīksna A. Profesors Romans Adelheims un patoloģiskās anatomijas attīstība Latvijas Universitātē // LU Raksti. Rīga, 2004, 661. sēj., 162.-167. lpp.
↑ (latviski) «Mikrobioloģijas katedra». http://www.rsu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā.

Ārējās saites

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[1] (latviski) «Latvijas Universtiātes pirmie doktori fotogalerija». http://vesture.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā..

[2] (latviski) «LU Cilvēka patoloģijas muzejs». http://www.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. augustā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā.

[3] Gordjušina V., Skudra M., Vīksna A. Profesors Romans Adelheims un patoloģiskās anatomijas attīstība Latvijas Universitātē // LU Raksti. Rīga, 2004, 661. sēj., 162.-167. lpp.

[4] (latviski) «Mikrobioloģijas katedra». http://www.rsu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 16. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]