Pāriet uz saturu

Rožē Milla

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rožērs Milla)
Rožē Milla

Milla 2008. gadā
Personas dati
Pilns vārdsAlberts Rožē Mohs Millers
Dzimis1952. gada 20. maijā (72 gadi)
Dzimšanas vietaJaunde, Kamerūna
Augums185 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaUzbrucējs
Jauniešu klubi
1965–1967Eclair de Douala
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)†
1967—1970Valsts karogs: Kamerūna Eclair de Douala0 00
1970—1974Valsts karogs: Kamerūna Léopard de Douala117 0(89)
1974—1977Valsts karogs: Kamerūna Tonnerre Yaoundé087 0(69)
1977—1979Valsts karogs: Francija Valenciennes028 00(6)
1979—1980Valsts karogs: Francija AS Monaco017 00(2)
1980—1984Valsts karogs: Francija Bastia113 0(35)
1984—1986Valsts karogs: Francija Saint-Étienne059 0(31)
1986—1989Valsts karogs: Francija Montpellier095 0(37)
1989—1990Valsts karogs: Francija JS Saint-Pierroise023 0(8)
1990—1994Valsts karogs: Kamerūna Tonnerre Yaoundé0116 0(89)
1994—1995Valsts karogs: Indonēzija Pelita Jaya023 0(23)
1995–1996Valsts karogs: Indonēzija Putra Samarinda012 0(18)
Kopā666 (405)
Nacionālā izlase
1973—1994Flag of Kamerūna Kamerūna77 0(43)
Vadītās komandas
2001–2007Valsts karogs: Francija Montpellier (treneru personāls)
2007–2011Valsts karogs: Kamerūna Tonnerre Yaoundé
2011–2012Valsts karogs: Kamerūna Tonnerre Yaoundé (futbola direktors)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Rožē Milla (dzimis Alberts Rožē Moohs Millers; franču: Roger Milla, Albert Roger Mooh Miller; 1952. gada 20. maijā) ir bijušais Kamerūnas futbola uzbrucējs. Viņš bija viens no pirmajiem Āfrikas spēlētājiem, kurš kļuva atpazīstams starptautiskā līmenī. Viņš spēlēja trijos Pasaules kausa finālturnīros Kamerūnas izlasē. Savu zvaigžņu brīdi viņš sasniedza 38 gadu vecumā, kad vairums futbolistu jau ir beiguši karjeru, gūstot četrus vārtus 1990. gada Pasaules kausa finālturnīrā, palīdzot Kamerūnai sasniegt ceturtdaļfinālu. 2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa dzimšanas apliecībā, kā arī pasē norādīts, ka viņa vārds ir Rožē Millers, pārrakstīšanās kļūdas un pārpratuma dēļ. Viņa vecāki gribēja dot viņam tēvoča uzvārdu "Milla", kad viņš piedzima. Viņa ģimene pārcēlās uz Dualu, kad viņam bija 11 gadu.[1]

Viņa tēvs strādāja uz dzelzceļa, un Millam bērnībā bija tā laime daudz ceļot apkārt pa visu valsti. Viņš uzauga Jaundes ielās un cēlies no tipiskas vidusšķiras ģimenes, tāpēc viņa vecāki varēja nodrošināt viņam apmierinošu izglītību. Tomēr viņa vecāki bija neapmierināti, kad pamanīja, ka Milla tiecas pēc futbola un sākotnēji nevēlējās pieņemt savu dēlu to spēlējot.[2]

Futbola spēlēšanas prasmes viņš apguva, spēlējot basām kājām ar citiem bērniem uz netīrām ielām un ceļiem, un vairumā gadījumu viņš spēlēja ar apelsīnu vai skārda bundžu kā alternatīvu bumbai. Viņam bija arī ieradums spārdīt citronus un lupatas, kas sasietas bumbās.[3] Viņam kopā ar citiem bērniem bija jāspēlē putekļainos laukumos, jo Kamerūna tajā laikā vēl nebija izveidojusi bērnu futbola akadēmijas, un Kamerūnai nebija tādas greznības kā labi uzturēti laukumi, kā arī viņi nevarēja atļauties licencētus trenerus. Tika atklāts, ka Milla futbolu spēlēja tikai brīvā laika un izklaides nolūkos, un nopietni nedomāja veidot karjeru. Skolas brīvlaikā viņš pilnveidoja savas futbola prasmes.[3]

Pats Rožē Milla sacīja, ka ir pabeidzis vidusskolu, taču daži Kamerūnas rakstnieki viņa apgalvojumu ir atspēkojuši.[3] Viņam ir trīs brāļi ar dažādiem uzvārdiem, piemēram, Džozefs Debuba, Žaks Edžanks un Aleksandrs Dibusi. Viņš gandrīz pameta sportu pēc mātes pāragrās nāves, kā arī sievas grūtniecības dēļ, kad pāris gaidīja savu otro bērnu.[4]

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnie gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13 gadu vecumā viņš spēlēja "Eclair de Douala" junioru komandā un iesaistījās skolu turnīros. Vēlāk viņš pārliecināja savus vecākus, sekojot viņa iespaidīgajam sniegumam vecuma grupas kategorijas mačos.

15 gadu vecumā viņš debitēja "Eclair de Douala" senioru komandā Kamerūnas čempionāta otrajā divīzijā.[1] Divus gadus vēlāk, 17 gadu vecumā, viņš kļuva par Kamerūnas skolu čempionu augstlēkšanā.[1] 1970. gadā 18 gadu vecumā viņš pievienojās augstākās līgas klubam "Léopard Douala" un kopā ar klubu izcīnīja trīs Kamerūnas čempiona titulus. Viņš arī četru gadu laikā "Léopard Douala" rindās 116 spēlēs guva 89 vārtus. Pēc tam 1974. gadā viņš pārcēlās uz "Tonnerre Yaoundé", četrus gadus pēc veiksmīgās spēlēšanas "Léopard Douala". Viņš kopā ar "Tonnerre Yaoundé" izcīnīja "Āfrikas kausu ieguvēju kausu" un kluba labā guva 69 vārtus 87 spēlēs.

Pārcelšanās uz Franciju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1977. gadā 25 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Franciju, kur pavadīja 12 savas karjeras gadus, spēlējot dažādos klubos. 1977. gadā viņu uz Eiropu pārvilināja Francijas klubs Valenciennes. Tur viņš divu sezonu laikā guva 6 vārtus 28 līgas spēlēs. 1979. gadā viņš pievienojās AS Monaco, kur izcīnīja 1980. gada Francijas kausu un guva 5 vārtus 25 līgas un kausa spēlēs.[5] Īsās uzturēšanās laikā komandā viņš bija pārcietis vairākas traumas, un viņa komandas vadība nolēma viņu atbrīvot pēc sezonas. Nākamajā gadā viņš pievienojās Bastia, kur pavadīja četras sezonas. Milla guva 42 vārtus 133 sacensību mačos un palīdzēja klubam izcīnīt 1981. gada Francijas kausu.

Pēc tam viņš 1984. gadā pārcēlās uz Saint-Etienne un kļuva par būtisku kluba biedru, kurš atkopās pēc 1982. gada masveida kukuļošanas skandāla un tai sekojošās izkrišanas uz 2. divīziju, jo klubam bija jāpārdod lielākā daļa no savas pirmās izvēles spēlētājiem. Viņš kopumā kluba rindās aizvadīja 69 mačus, gūstot 36 vārtus un palīdzēja klubam atgriezties pirmajā divīzijā. Pēc tam viņš no 1986. līdz 1989. gadam spēlēja Monpeljē, kur Milla vēlāk kļuva par kluba treneru štāba locekli pēc aiziešanas no Francijas futbola.[nepieciešama atsauce] Savā pirmajā sezonā Milla guva 18 vārtus 33 regulārās sezonas mačos, kas galu galā palīdzēja "Monpeljē" atgriezties 1. divīzijā. Kopumā viņš "Montpellier" rindās 103 spēlēs guva 41 vārtus.[5]

Vēlākie gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milla pameta Francijas futbolu 37 gadu vecumā 1989. gadā un pārcēlās uz Reinjonu Indijas okeānā, kur spēlēja JS Saint-Pierroise. Pēc panākumiem Pasaules kausa izcīņā viņš uz četrām sezonām atgriezās Kamerūnas "Tonnerre" komandā. Pēc 1994. gada Pasaules kausa izcīņas viņš noslēdza spēlētāja karjeru divos klubos Indonēzijā, 1996. gada sezonas beigās aizejot no sporta. Viņa gūto vārtu skaits Indonēzijas vietējā čempionātā pārsniedza pat aizvadīto spēļu skaitu, divu gadu laikā tikai 35 spēlēs gūstot 41 vārtus.

Karjera izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milla valstsvienības sastāvā spēlēja 77 reizes, gūstot 43 vārtus.[6] Pirmo reizi Milla Kamerūnas izlasē piedalījās 1973. gadā pret Zairu Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē.[7]

Viņš debitēja Pasaules kausa izcīņā, arī tajā, kas tiek uzskatīts par pirmo Pasaules kausa izcīņu Kamerūnai, kad viņi kvalificējās 1982. gada FIFA Pasaules kausam pēc uzvaras abās pēdējās kārtas spēlēs pret Maroku 1982. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā Āfrikas zonā. Milla spēlēja nozīmīgu lomu, palīdzot Kamerūnai kvalificēties 1982. gada Pasaules kausam, esot starp labāko punktu guvējiem 1982. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā Āfrikas zonas sacensībām.[8] Viņš piedzīvoja dažādas emocijas 1982. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, jo pirmajā mačā pret Peru netika ieskaitīti vārti. Kamerūna trijās pirmās kārtas spēlēs nospēlēja trīs neizšķirti. Divus gadus vēlāk viņš bija daļa no komandas, kas piedalījās 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā, Kalifornijā.[nepieciešama atsauce]

Milla bija arī neatņemams Kamerūnas izlases dalībnieks, kas uzvarēja 1984. gada Āfrikas Nāciju kausā, kur Kamerūna finālā ar 3:1 uzvarēja Nigēriju, nodrošinot Kamerūnas vēsturē pirmo kontinenta titulu.[9] Viņš bija atslēgas spēlētājs Kamerūnas izlasē, kura 1986. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņas finālā kļuva par vicečempioni, piekāpjoties Ēģiptei, un viņš saņēma turnīra labākā spēlētāja balvu kā labākais vārtu guvējs ar 4 gūtajiem vārtiem. Viņš spēlēja būtisku lomu Kamerūnas triumfā 1988. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņā, un par viņa ievērības cienīgo sniegumu visā turnīrā viņš tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.

1988. gadā 36 gadu vecumā Milla Kamerūnā svinēja savu priekšlaicīgo aiziešanu no starptautiskā futbola.[10] Tomēr 1990. gadā viņš saņēma telefona zvanu no Kamerūnas prezidenta Pola Bija, kurš lūdza viņu atkal pievienoties nacionālajai komandai. Pēc Kamerūnas prezidenta uzstājības, Milla nolēma atgriezties starptautiskajā futbolā, 1990. gada maijā sniedzot oficiālu paziņojumu.[11]

Milla atgriezās 1994. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā 42 gadu vecumā, būdams vecākais spēlētājs, kurš jebkad piedalījies Pasaules kausā, līdz 2014. gadam, kad to pārspēja Kolumbijas futbolists Farids Mondragons, grupu turnīra spēlē pret Japānu, būdams 43 gadus un 3 dienas vecs.[12] Viņa pēdējā starptautiskā spēle bija draudzības spēle pret Dienvidāfriku 1994. gada decembrī.[7]

Pēc spēlētāja karjeras beigām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš ir ceļojošais vēstnieks Āfrikas lietās. Viņš arī strādā kā brīvprātīgais dažādās grupās, tostarp Pasaules Dabas Fondā. Viņš arī atvēra divus uzņēmumus plastmasas pārstrādei bruģakmens plāksnēs.

Viņš trenēja Monpeljē no 2001. līdz 2007. gadam. Viņš arī kļuva par "Tonnerre" galveno treneri uz četriem gadiem no 2007. līdz 2011. gadam.[13]

Mantojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada martā viņš tika iecelts par Kamerūnas Futbola federācijas goda prezidentu. Tomēr 2012. gada maijā viņš tika atcelts no goda prezidenta amata, jo viņš kritizēja Kamerūnas Futbola federācijas augstākās amatpersonas saistībā ar Samuelam Eto'o noteikto ilgstošo aizliegumu.[14][15]

2022. gada 24. novembrī FIFA viņu pagodināja par viņa sasniegumiem, kad ​​FIFA prezidents Džanni Infantīno pasniedza viņam piemiņas plāksni tieši pirms grupu turnīra spēles starp Kamerūnu un Šveici 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā Al Janoub stadionā, kā arī Infantīno viņu oficiāli uzaicināja kā īpašo viesi skatīties spēli.[16][17]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Léopards Douala

  • Kamerūnas Premjerlīga: 1971–72, 1972–73, 1973–74[18]

Tonnerre Yaoundé

  • Āfrikas kausa ieguvēju kauss: 1975[18]
  • Kamerūnas kauss: 1991[18]

Monaco

Bastia

  • Francijas kauss: 1980–81[18]

Montpellier

Kamerūna

Individuālie

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Ian Hawkey (2010). Feet of the Chameleon: The Story of African Football. Portico. p. 149.
  2. ↑ Pulse Mix. «Roger Milla: The lion, the magician, and the magic play». Pulse Ghana (angļu), 2022-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-17. Skatīts: 2023-10-27.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Brian Phillips. «Roger Milla, the Indomitable Lion Who Changed World Cup History». The Ringer (angļu), 2022-09-07. Skatīts: 2023-10-27.
  4. ↑ George Vecsey. «SPORTS OF THE TIMES; The Old Man Waited for the Shadows». The New York Times (en-US), 1990-06-24. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-10-27.
  5. ↑ 5,0 5,1 Pulse Mix. «Roger Milla: The lion, the magician, and the magic play». Pulse Ghana (angļu), 2022-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-17. Skatīts: 2023-10-28.
  6. ↑ «Albert Roger Mooh Miller "Milla" - Goals in International Matches». www.rsssf.org. Skatīts: 2023-10-28.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Oldest and youngest players and goal-scorers in international football». www.rsssf.org. Skatīts: 2023-10-28.
  8. ↑ «Arhivēta kopija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-17. Skatīts: 2023-10-28.
  9. ↑ «Milla backs Cameroon to retain Afcon title». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-28.
  10. ↑ «Et Roger Milla inventa la célébration de but». Slate Afrique (fr-FR). 2016-07-05. Skatīts: 2023-10-28.
  11. ↑ «MILLA SHOOTS CAMEROON INTO HISTORY, QUARTERFINAL - The Washington Post». web.archive.org. 2023-09-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-09-08. Skatīts: 2023-10-28.
  12. ↑ «Who are the oldest players in World Cup finals history? | Goal.com». web.archive.org. 2018-06-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-21. Skatīts: 2023-10-28.
  13. ↑ «The eight lesser-known football World Cup heroes». www.aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2023-10-28.
  14. ↑ «Cameroon federation ditches Milla». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-28.
  15. ↑ IANS. «Roger Milla dismissed as honorary president». www.sportskeeda.com (en-gb), 2012-05-18. Skatīts: 2023-10-28.
  16. ↑ «FIFA celebrate Roger Milla for being the oldest player to score at the World Cup». sportsbrief.com (angļu). Skatīts: 2023-10-28.
  17. ↑ «"Milla: Some might say football is more important than politics"».
  18. ↑ 18,00 18,01 18,02 18,03 18,04 18,05 18,06 18,07 18,08 18,09 18,10 Kļūda atsaucē: tika izmantota classic nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  19. ↑ «IFFHS announce the 48 football legend players». IFFHS. 2016. gada 25. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 24. septembris. Skatīts: 2016. gada 14. septembris.
  20. ↑ «World Soccer Players of the Century». World Soccer. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 22. oktobris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
UEFA
CONMEBOL
CAF
CONCACAF
AFC
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rožē_Milla&oldid=4182243"