Rubenis

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par putnu. Par citām jēdziena rubenis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rubenis
Lyrurus tetrix (Linnaeus, 1758)
Rubeņu gailis ziemā
Rubeņu gailis ziemā
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
ApakšdzimtaRubeņu apakšdzimta (Tetraoninae)
ĢintsRubeņi (Lyrurus)
SugaRubenis (Lyrurus tetrix)
Sinonīmi
  • Tetrao tetrix
Izplatība
Rubenis Vikikrātuvē

Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā. Izdala 6 rubeņu pasugas.[1] Latvijā rubenis ir salīdzinoši bieži sastopams putns, tomēr skaits pēdējās desmitgadēs samazinās.

Saskaņā ar jaunāko sistemātiku rubenis tiek klasificēts fazānu dzimtā (Phasianidae) ar iedalījumu rubeņu apakšdzimtā (Tetraoninae).[1][2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastopams visos Eirāzijas ziemeļos: ziemeļu un centrālajā Eiropā, Krievijā līdz Tālajiem Austrumiem. Areāla rietumu robeža ir Rietumeiropa (Britu salas, Beļģija, Alpi), bet Eiropā rubeņu populācija ir fragmentēta, jo tiem piemēroti biotopi lielā mērā ir iznīcināti un pārveidoti cilvēku darbības rezultātā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubenis Latvijā ir sastopams visā teritorijā, piemērotos biotopos samērā parasts ligzdotājs un nometnieks. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā skaits samazinājies.[3] Latvijas rubeņi pieder nominālajai pasugai L. t. tetrix.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubeņa vista

Rubenis ir salīdzinoši liels un masīvs putns ar īsu knābi. Tēviņi ir lielāki par mātītēm, to garums sasniedz 49—58 cm, spārnu plētums līdz 80 cm, svars — līdz 1,4 kg, kamēr mātīšu garums ir līdz 45 cm, bet svars līdz 1 kg. Ļoti atšķirīgs arī abu dzimumu krāsojums. Tēviņa apspalvojums ir melns ar metālisku spīdumu, vienīgi pāri spārnam balta josla, bet īpaši izceļas koši sarkanās uzacis. Tēviņa astei ir īpašas izliektas sānu spalvas. Rubeņu mātītes ir daudz necilākas, apspalvojuma krāsojums rūsgani pelēks, vienmērīgi raibs. Tās ir grūti atšķiramas no medņu mātītēm, tomēr mazākas izmērā. Līdzīgi mātītēm ir arī jaunie rubeņi.

Rubeņi dažkārt krustojas ar saviem tuvākajiem radiniekiem medņiem, to neauglīgie pēcnācēji raķeļi var līdzināties abām sugām.

Uzvedība un dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubeņa ola

Rubenis ir nometnieks. Uzturas pārsvarā uz zemes, bet aukstā laikā labprāt arī koku zaros, kur novērojams arī uz tieviem zariem, kas liekas neierasti šādam lielam putnam. Arī barojas gan uz zemes, gan kokos ar bērzu pumpuriem. Lidojums ātrs un mērķtiecīgs. Ziemās mēdz ierakties zem sniega, lai izvairītos no aukstuma.

Rubeņi dzīvo poligāmos riestos, bet ziemās arī lielākos baros. Katra mātīte var pāroties ar vairākiem tēviņiem, un otrādi.[4] Riesta rituāls notiek pavasaros un tas ir unikāls šai sugai. Riestojot vairāki tēviņi rītausmā savācas vienkopus piemērotās vietās, kur izrādās un cīnās. Riesta laikā tēviņi sapārojas ar mātītēm un viņu līdzdalība ligzdas veidošanā, perēšanā un mazuļu izvadāšanā ar to arī beidzas. Rubeņu vistas perē 5—13 olas aptuveni 25 dienas. Cāļi ir labi apspalvoti ligzdbēgļi un jau dažas stundas pēc izšķilšanās dodas līdzi mātei barības meklējumos.

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugai ir plašs izplatības areāls, tādēļ globālā mērogā tā netiek uzskatīta par īpaši apdraudētu.[5] Tomēr Eiropā vairākās valstīs rubeņi ir reti sastopami, galvenokārt tādēļ, ka tiem piemēroti biotopi ir iznīcināti vai pārveidoti. Skaita samazināšanās Eiropā notiek jau kopš 19. gadsimta beigām, bet īpaši izteikta tā bijusi kopš 1970. gadiem. Piemēram, lielākajā daļā Lielbritānijas suga ir izzudusi un tiek veikti tās reintrodukcijas pasākumi.

Latvijā rubeņi joprojām sastopami samērā lielā skaitā, tomēr izplatīti nevienmērīgi, pie tam Latvija atrodas tuvu sugas vienlaidus izplatības areāla dienvidrietumu robežai. Pēdējās desmitgadēs rubeņu skaits ir ievērojami samazinājies un blīvums, salīdzinot ar Fennoskandijas valstīm, ir zems. Par faktoriem, kas nosaka skaita samazināšanos uzskata biotopu degradāciju (īpaši purvu nosusināšanu) un plēsīgo dzīvnieku savairošanos.[6]

2003. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība rubeni izraudzījās par Gada putnu Latvijā.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubenim izdala 6 pasugas:[1]

  • Lyrurus tetrix tetrix — nominālpasuga, ligzdo no Skandināvijas līdz Francijas dienvidiem, Itālijas ziemeļiem un Sibīrijas ziemeļaustrumiem;
  • Lyrurus tetrix baikalensis — ligzdo no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Mandžūrijas ziemeļrietumiem;
  • Lyrurus tetrix britannicus — ligzdo Skotijā, Velsā un Anglijas ziemeļos;
  • Lyrurus tetrix mongolicus — ligzdo no Kirgizstānas austrumiem un Ķīnas ziemeļrietumiem līdz Kazahstānas austrumiem, Sibīrijas centrālās daļas dienvidiem un Mongolijas rietumiem;
  • Lyrurus tetrix ussuriensis — ligzdo Sibīrijas austrumos un Ķīnas ziemeļaustrumos līdz Korejas ziemeļrietumiem;
  • Lyrurus tetrix viridanus — ligzdo no Krievijas dienvidaustrumiem līdz Sibīrijas dienvidrietumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Pheasants, partridges, francolins, 2020
  2. McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
  3. «Rubenis». Latvijas putni. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.
  4. 4,0 4,1 «Rubenis – gada putns 2003». Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. maijā. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.
  5. «Tetrao tetrix». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2010-11-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-30. Skatīts: 2010-11-30.
  6. «Rubeņu Tetrao tetrix aizsardzības plāns Latvijā. V. Liepa, E. Račinskis, A. Kalvāns, H. Hofmanis, LOB 2003». Dabas aizsardzības pārvalde. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]