Rustems Umerovs
| Rustems Umerovs Рустем Енверович Умєров | |
|---|---|
 | |
| Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs | |
|
Amata sākums 2025. gada 18. jūlijs | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Priekštecis | Oleksandrs Litvinenko |
| 18. Ukrainas aizsardzības ministrs | |
|
Amatā 2023. gada 6. septembris — 2025. gada 17. jūlijs | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Premjerministrs | Deniss Šmihaļs |
| Priekštecis | Oleksijs Rezņikovs |
| Pēctecis | Deniss Šmihaļs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1982. gada 19. aprīlī Bulungura, Uzbekijas PSR,  PSRS (tagad  Uzbekistāna) |
| Tautība | Krimas tatārs |
| Politiskā partija | Holos |
| Profesija | politiķis |
| Augstskola | Nacionālā vadības akadēmija |
| Reliģija | islāms |
Rustems Umerovs (ukraiņu: Рустем Енверович Умєров, Krimas tatāru: Rustem Enver oğlu Umerov, dzimis 1982. gada 19. aprīlī) ir Krimas tatāru izcelsmes Ukrainas politiķis, uzņēmējs, investors un filantrops.[1][2] Kopš 2025. gada 18. jūlija ir Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs.[3][4] Iepriekš viņš bija Ukrainas aizsardzības ministrs no 2023.[5] līdz 2025. gadam.[6] Viņš ir bijis Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pastāvīgās delegācijas vadītāja vietnieks,[7] Krimas tatāru tautas kongresa delegāts un bijušā Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāja Mustafa Džemiļeva padomnieks. Kopš 2020. gada decembra Umerovs ir Krimas platformas diplomātiskās iniciatīvas līdzpriekšsēdētājs.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1982. gadā Bungulurā, Uzbekijas PSR inženiera Envera Umerova un viņa sievas ķīmiķes inženieres Merjemas Umerovas ģimenē. Viņa tēvu 1944. gada 18. maijā kopā ar vecākiem deportēja no Aluštas Krimas pussalas dienvidos uz Uzbekistānas PSR.[8] 2015. gadā Augstākā Rada šo deportāciju atzina par Krimas tatāru tautas genocīdu.[9] Pēc 50 trimdas gadiem līdz ar Krimas tatāru repatriācijas sākumu 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Umerovu ģimene atgriezās dzimtenē.[8]
Ieguva bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu finansēs Nacionālajā vadības akadēmijā Kijivā.
Ir precējies, ģimenē ir divi bērni.
Karjera
[labot | labot pirmkodu]2023. gada 6. septembrī Umerovu pēc Augstākās Radas balsojuma iecēla par Ukrainas aizsardzības ministru.[10]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Офіційний портал Верховної Ради України». itd.rada.gov.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. februārī. Skatīts: 2023. gada 31. augustā.
- ↑ «Crimean Platform to be efficient: Ukrainian politician». www.aa.com.tr. Skatīts: 2022-02-28.
- ↑ «Рустем Енверович Умєров». Рада національної безпеки і оборони України (ukraiņu). Skatīts: 2025. gada 19. jūlijā.
- ↑ «Ukrainas vēstnieces ASV amatā ieceļ Olhu Stefaņišinu». lsm.lv (latviešu). 2025. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2025. gada 19. jūlijā.
- ↑ Reuters. «Volodymyr Zelenskiy sacks defence minister and lines up replacement». The Guardian (en-GB), 2023-09-03. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-09-06.
- ↑ «Рада призначила Шмигаля міністром оборони». Українська правда (ukraiņu). 2025. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2025. gada 17. jūlijā.
- ↑ «UMEROV, RUSTEM».
- 1 2 «Депортация крымских татар: Россия и сейчас продолжает политику уничтожения народа в Крыму». LIGA. 2021. gada 18. maijs.
- ↑ «Про визнання геноциду кримськотатарського народу». Офіційний вебпортал парламенту України.
- ↑ «Призначення Умєрова - сигнал України для союзників та ворогів, що поступок по Криму не буде. Огляд міжнародних ЗМІ». VOA (ukraiņu). 2023-09-04. Skatīts: 2023-09-06.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rustems Umerovs.
|