Oleksijs Rezņikovs

Vikipēdijas lapa
Oleksijs Rezņikovs
Олексій Юрійович Резніков
17. Ukrainas aizsardzības ministrs
Amatā
2021. gada 4. novembrī — 2023. gada 5. septembrī
Prezidents Volodimirs Zelenskis
Premjerministrs Deniss Šmihaļs
Priekštecis Andrijs Tarans
Pēctecis Rustems Umerovs
Ukrainas premjerministra vietnieks
Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministrs
Amatā
2020. gada 4. martā — 2021. gada 3. novembrī
Premjerministrs Deniss Šmihaļs
Priekštecis Oksana Koļada
Pēctecis Irina Vereščuka

Dzimšanas dati 1966. gada 18. jūnijā (57 gadi)
Valsts karogs: Ukrainas PSR Ļviva, Ukrainas PSR (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Profesija jurists, politiķis
Augstskola Ļvivas Universitāte
Paraksts

Oleksijs Rezņikovs (ukraiņu: Олексій Юрійович Резніков; dzimis 1966. gada 18. jūnijā Ļvivā) ir Ukrainas jurists un politiķis. Bijis Ukrainas aizsardzības ministrs no 2021.[1] līdz 2023. gadam.[2]

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezņikovs strādājis Kijivas administrācijā — bijis Kijivas pilsētas domes mēra vietnieks-sekretārs no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada decembrim,[3] un Kijivas pilsētas administrācijas vadītāja vietnieks no 2016. līdz 2018. gadam.

No 2015. līdz 2016. gadam Rezņikovs bija Ukrainas Nacionālās delegācijas vadītājs Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā. 2020. gada 5. maijā prezidents Volodimirs Zelenskis viņu izvēlējās par Ukrainas pārstāvi trīspusējās kontaktgrupas Politikas apakšgrupā. Kontaktgrupa risināja jautājumus par Donbasa kara noregulējumu.[4]

2020. gada 4. martā Rezņikovs kļuva par premjerministra vietnieku, Ukrainas Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministru Denisa Šmihaļa valdībā.[5] 2021. gada 4. novembrī kļuva par Ukrainas aizsardzības ministru.

Pēc armijas iepirkuma skandāliem Ukrainas Aizsardzības ministrijā 2023. gada 3. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka pieņēmis lēmumu par Oleksija Rezņikova atbrīvošanu no aizsardzības ministra amata.[2] Zelenskis savā paziņojumā norādīja, ka ministrijai ir nepieciešama jauna pieeja un cits formāts mijiedarbībā gan ar militārpersonām, gan sabiedrību kopumā, un izvirzīja amatam Rustemu Umerovu.[6]

Personīgās aizraušanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezņikovs piedalījies trofeju un rallijreidos, nodarbojas ar niršanu, tenisu un slēpošanu. Uzņēmis amatieru īsfilmas People-quad un People-ATV: Elusive Again. Veicis vairāk nekā 260 niršanas, 163 lēcienus ar izpletni un desmitiem tūkstošu kilometrus ar motorizētiem visurgājējiem pa nelīdzenu reljefu.

2009. gadā viņš piedalījās Silk Way Dakaras rallijā kā otrais pilots un stūrmanis. Rallijs norisinājās trīs valstu (Krievijas, Kazahstānas un Turkmenistānas) teritorijā un Karakuma tuksnesī.

Divkārtējs Ukrainas trofeju reida sudraba medaļas ieguvējs (2011–2012); Ukrainas trofeju reida čempions (2013); Ukrainas sporta meistars motosportā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]