Ruta Spīrsa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ruta Spīrsa
Ruth Speirs
Personīgā informācija
Dzimusi 1913. gada 28. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jelgava, Krievijas impērija
Mirusi 2000. gadā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Literārā darbība
Nodarbošanās tulkošana

Ruta Spīrsa (arī Ruta Speire; Ruth Speirs, 1913 — 2000) bija latviešu atdzejotāja, kas tulkoja angļu valodā latviešu un vācu literatūru.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruta Tīfentāle dzimusi 1913. gada 28. septembrī Jelgavā, valsts ierēdņa ģimenē. Mācījusies Angļu valodas institūtā Rīgā. Apprecējusies ar angļu valodas profesoru Džonu Spīrsu un kopā ar viņu 1939. gadā pārcēlusies uz Ēģipti. Viņi dzīvoja Kairā, un viņu māja bija atvērta visiem angļu literatūras mīļotājiem, kas vēlējās diskutēt par dzeju. Šajā laikā tiek publicēti R. Spīrsas veiktie R. M. Rilkes atdzejojumi.

Pēc kara Spīrsi 1946. gadā pārceļas uz Londonu. Džons strādā Ekseteras universitātē, bet Ruta pamazām pievēršas latviešu literatūras tulkošanai angļu valodā, turpmāko gadu desmitu laikā kļūdama par vienu no ražīgākajām un labākajām atdzejotājām trimdā. 70. gados viņa apciemo Latviju un sarakstās ar latviešu rakstniekiem. Līdzās atsevišķu autoru grāmatām un antoloģijām viņa publicējusi arī Veronikas Strēlertes, Andreja Irbes, Vizmas Belševicas, Valdemāra Kārkliņa, Anšlava Eglīša darbu tulkojumus. Viņa tulkojusi no vācu valodas H. Kipharta lugu, kas piedzīvojusi vairākus atkārtotus izdevumus.

Kad Džons 1979. gadā mirst, Rutai sākas finansiālas grūtības, kuras palīdz pārvarēt arī sadarbība ar Padomju Latvijas literātiem, kuru atdzejojumi angļu valodā tiek publicēti Rīgā. R. Spīrsa mirusi 2000. gadā Lielbritānijā. Viņas vēstuļu un atdzejojumu kolekcija atrodas Redingas Universitātes arhīvā.

2015. gadā Rilkes atdzejojumi, pie kuriem Spīrsa strādājusi visa mūža garumā, apkopoti un izdoti Lielbritānijas apgādā "TWo Rivers Press". Iepriekš šo darbu izdošana nebija iespējama autortiesību ierobežojumu dēļ.

Nozīmīgākie tulkojumi un atdzejojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No vācu valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rainer Maria Rilke. Selected Poems. Cairo: The Anglo Egyptian Bookshop, 1942.
  • Modern European Poetry. New York — Toronto — London: Bantam Books, 1966 [līdzautore, R. M. Rilkes dzejoļi]
  • Heinar Kipphardt. In the Matter of J. Robert Oppenheimer. London: Methuen, 1967.
  • Heinar Kipphardt. In the Matter of J. Robert Oppenheimer. New York: Hill and Wang, 1968.
  • Rainer Maria Rilke. The Rilke of Ruth Speirs: New Poems, Duino Elegies, Sonnets to Orpheus, & Others. Two Rivers Press, 2015.

No latviešu valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Andrups, Vitauts Kalve. Latvian Literature. Stockholm: Zelta ābele, 1954
  • Knuts Lesiņš. The Wine of Eternity. Minneapolis: University of Minnesota Press, 1957
  • William K. Matthews (ed.). The Fortunes of Latvian literature. London: P. E.N. Centre for Writers in Exile, Latvian Section, 1958
  • Jēkabs Poruks. In Search of a Song. Kalamazū: Commemoration Committee for J. Poruks, 1968
  • Linards Tauns & Gunars Saliņš. Translations from Latvian. University of Exeter, 1968
  • Windows: Latvian Poems. Reading: Whiteknights Press, 1972 [A.Čaks, I.Ziedonis, O.Vācietis, V.Līvzemnieks, M.Čaklais]
  • Let Us Get Acquainted. Rīga: Zvaigzne, 1973 [A.Čaks, J.Grots, A.Grigulis, B.Saulītis, O.Vācietis, I.Ziedonis, I.Auziņš, V.Līvzemnieks, M.Čaklais]
  • Regīna Ezera. Nostalgia. Rīga: Liesma, 1977
  • Aleksandrs Čaks. Selected Poems. Rīga: Liesma, 1979
  • Ojārs Vācietis. Selected Poems. Rīga: Liesma, 1979
  • Imants Ziedonis. Selected Poems and Prose. Rīga: Avots, 1980
  • Arvīds Grigulis. Selected Poems. Rīga: Liesma, 1981
  • Contemporary Latvian poetry. University of Iowa Press, 1984 [līdzautore]
  • Māris Čaklais. Premonition. Rīga: Liesma, 1987
  • Aleksandrs Čaks. Tikai Tevi. Rīga: Jumava, 2001 [līdzautore]