Linards Tauns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš, dzimis 1922. gada 13. oktobrī, miris 1963. gada 30. jūlijā) bija trimdas latviešu dzejnieks. Vairāki komponisti sacerējuši dziesmas ar L. Tauna dzeju. Aivara Hermaņa dziesmas Ievas Akurateres izpildījumā apkopotas albumā "Plīvošana ar pilsētu" (1997).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnību un jaunību Linards Tauns pavadīja Rīgas nomalē Anniņmuižā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar brāli Tālivaldi devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja pie zemniekiem un dažādus gadījuma darbus netālu no Frankfurtes pie Mainas, tad Silēzijā, Gerlicas pilsētā, Memingenē. 1946. gadā sāka publicēties trimdas latviešu presē. 1950. gadā pārcēlās uz Ņujorku, strādāja par burtlici tipogrāfijā un redaktoru “Latvju Žurnāla” redakcijā. 1950. gadu vidū Linards Tauns kopā ar Gunaru Saliņu kļuva par vadošo personību latviešu dzejnieku un mākslinieku grupā “Elles ķēķis”.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīves laikā publicēts tikai viens Tauna dzejoļu krājums - "Mūžīgais mākonis" (1958). Pēc viņa nāves Gunars Saliņš sakārtoja un izdeva pārējos Tauna dzejoļus krājumā "Laulības ar pilsētu" (1964).

Savu pseidonīmu Tauns esot izvēlējies pēc ezera Piebalgā, Vidzemes augstienē (sk. Tauns), kas pēc teikām reiz lidojis gaisos kopā ar citiem ezeriem.[2]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izlases un kopojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Iesim pie manas mīļās (abu krājumu kopojums). Bruklina (ASV): Grāmatu draugs, 1972.
  • Plīvošana ar pilsētu (izlase; sastādījis Ojārs Vācietis). Rīga: Liesma, 1988.
  • Dzeja (kopotā dzeja; sastādījis Kārlis Vērdiņš). Rīga: Mansards, 2011.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Linards Tauns Archived 2011. gada 19. jūlijā, Wayback Machine vietnē., ieraksts Latvijas Literatūras centra datubāzē, informācija iegūta 29.02.2008
  2. Balets - procesija ar Linardu Taunu Archived 2007. gada 18. novembrī, Wayback Machine vietnē., raksts žurnālā Jaunā Gaita, 1959. gada marta, aprīļa izdevumā, informācija iegūta 29.02.2008

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]