Regīna Ezera

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Regīna Ezera
Regīna Ezera
Personīgā informācija
Dzimusi 1930. gada 20. decembrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2002. gada 11. jūnijā (71 gads)
Valsts karogs: Latvija Ķeguma novads, Latvija
Dzīves vieta Rīga, Ķeguma novads
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Regīna Ezera (īstajā vārdā Regīna Kindzule, dzimusi Regīna Šamreto 1930. gada 20. decembrī, mirusi 2002. gada 11. jūnijā) bija latviešu rakstniece — prozaiķe. Tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autoriem, eseju, recenziju un interviju autore. Strādājusi kā tulkotāja, atdzejotāja. Viņas darbos ir atrodami sapņu, vīziju, neapzinātā iespaidi.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regīna Ezera dzimusi 1930. gadā Rīgā namdara Roberta Šamreto un viņa sievas Lūcijas ģimenē. Viņas tēvs bija no jauktas poļu-vāciešu, bet māte no poļu-latviešu ģimenes, ģimenes valoda bērnībā bijusi poļu valoda.[1] Otrā pasaules kara beigās viņa kopā ar vecākiem 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet dzimtenē atgriezās 1945. gada oktobrī. Mācījās Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā. No 1950. gada studēja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. 1951. gadā apprecējās ar Jēkabu Lasenbergu, viņiem piedzima divas meitas — Inese un Ilze.

Strādāja laikrakstā "Рionieris" (1954—1957) un žurnālā "Bērnība", kas 1955. gadā publicēja viņas tēlojumu "Pat īkšķis nelīdzēja"[2]. 1958. gadā otrreiz apprecējās ar Česlavu Kindzuli, viņiem piedzima meita Aija. 1961. gadā tika izdots viņas stāstu krājums "Un ceļš vēl kūp". 1976. gadā pēc rakstnieces romāna Aka tika uzņemta filma Ezera sonāte (rež.Gunārs Cilinskis un Varis Brasla)[2]. 1978. gadā pārcēlās uz dzīvi lauku mājās Daugavas kreisajā krastā.

Mirusi 2002. gada 11. jūnijā savās lauku mājās Ķeguma novada "Briežos", apbedīta Tomes kapsētā [3].

Viņas meita Aija Amoliņa (Vālodze) ir prozaiķe un tulkotāja[4].

Apgalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāsti un noveles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Un ceļš vēl kūp" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1961)
  • "Daugavas stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1965)
  • "Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek" (Latvijas Valsts izdevniecība,1968)
  • "Saules atspulgs" (Liesma, 1969)
  • "Grieze — trakais putns" (Liesma, 1970)
  • "Nakts bez mēnesnīcas" (Liesma,1971)
  • "Pavasara pērkons" (Liesma, 1973)
  • "Vasara bija tikai vienu dienu" (Liesma,1974)
  • "Cilvēkam vajag suni" (Liesma,1975)
  • "Baraviku laika dullums" (Liesma, 1978)
  • "Nostalģija" (Liesma, 1979), teksts paralēli latviešu un krievu val.
  • "Slazds" (Liesma, 1979)
  • "Princeses fenomens" (Liesma,1985)
  • "Pie klusiem ūdeņiem" (Liesma,1987)
  • "Pūķa ola" (Preses nams,1995)
  • "Odas skumjām" (Priedaines, 2003)

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Zem pavasara debesīm", iekļauts literārajā almanahā "Jauno vārds" (1961, Latvijas Valsts izdevniecība)
  • "Viņas bija trīs" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963)
  • "Mežābele" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1966)
  • "Dzilnas sila balāde" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1968)
  • "Aka" (Liesma,1972)
  • "Zemdegas" (Liesma, 1977)
  • "Varmācība" (Liesma, 1982)
  • "Nodevība" (Liesma, 1984)
  • "Esamība" (nepabeigts, grāmatā "Odas skumjām" (2003))

Miniatūras, literārā dienasgrāmata[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Visticamāk, ka ne..." (Liesma, 1993)
  • "Zvaigžņu lietus" (Preses nams, 1994)
  • "Varbūt tā nebūs vairs nekad" (Preses nams, 1997)
  • "...pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" (Priedaines, 2003)

Literārie scenāriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ezera sonāte" (pēc romāna "Aka") (1974)
  • "Dvēselei ir ābolu smarža" (pēc J. Ezeriņa stāsta "Joču pirts") (1990)
  • "Sātaniskais stāsts" (pēc stāsta ar analogu nosaukumu) (1996)

Publicistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Dzīvot uz savas zemes" (Liesma,1984), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru"
  • "Šis "pazīstamais svešinieks"... ", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā" (Liesma, 1985)
  • "Kādi esam, un kā un kāpēc mums trūkst", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā (Liesma, 1987)
  • "Virtuvē bez pavārgrāmatas" (Liesma, 1989), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru"
  • "Spīdēšana" (eseja par Imantu Ziedoni), apcere iekļauta grāmatā "Rakstnieki par rakstniekiem" (Zvaigzne ABC, 1991)
  • "Mazliet patiesības. Nedaudz melu..." (Likteņstāsti, 1997), iznākusi sērijā "Dzīvesstāsts un..."

Izlases, darbu kopojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Izlase" (Zvaigzne, 1979), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: romāns "Aka"; zooloģiskās noveles : "Hiēna" ; "Zilonis" ; "Dziesma par pēdējo jūras govi".
  • "Saulespuķes no pērnās vasaras" (Liesma, 1980), saturs: garstāsts "Nakts bez mēnesnīcas" garstāsts "Saules atspulgs", romāns "Aka".
  • "Stāsti un noveles" (Zvaigzne,1990), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka"
  • "Stāsti un noveles" (Zvaigzne, 2000), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: Kinozvaigzne Inita, Skaistākās kājas rajonā, Nostalģija, Cilvēks ar suņa ožu, Hiēna, Zilonis, Princeses fenomens, Dvēseļu ceļošana.
  • "Raksti, I" (Nordik, 2000), saturs: Gunta Bereļa priekšvārds; Aka; Zemdegas
  • "Raksti, II" (Nordik, 2001), saturs: Saules atspulgs ; Nakts bez mēnesnīcas ; Varmācība ; Nodevība
  • "Raksti, III" (Nordik, 2001), saturs: Viss par sievieti un šis tas arī par vīrieti jeb pieci stāsti par suģestiju; Pieci vīri pirtī jeb stāsti par miokarda infarktu; Sākās ar lapsas kāju: pieci dulli stāsti; Pie klusiem ūdeņiem: stāsti par nomodu un sapņiem; Pūķa ola: pilnatnes stāsti; G. Bereļa pēcvārds
  • Sudraba bura : prātīgas un neprātīgas domas: [citātu krājums] (Zvaigzne ABC, 2007)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Es neziedēšu vairs nekad Maija Krekle, Mājas Viesis 2010. gada 3. decembrī
  2. 2,0 2,1 2,2 «Regīna Ezera». Apinis.lv. Skatīts: 2015. gada 1. aprīlī.
  3. Māra Misiņa. «Kur meklēt Regīnu Ezeru.». Diena, 2003.. Skatīts: 2015. gada 1. aprīlī.
  4. Sandra Krauze. «Tā radās „Ezera sonāte”.». kasjauns.lv, 2010.. Skatīts: 2015. gada 1. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]