SKS 16. ekspedīcija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
SKS 16. ekspedīcija
Экспедиция МКС-16, Expedition 16
Kosmosa kuģis: Sojuz TMA-11
Nesējs: Sojuz-FG
Apkalpe: 3
Sākums: 10.10.2007. (KK starts),
oficiāli — 19.10.2007.
Beigas: 2008. gada 19. aprīlī
Ilgums: 189 d 14 h 16 min
Apkalpes attēls
(no kreisās) Andersons, Maļenčenko, Tanī, Eijārs, Vistone, Reismans
(no kreisās) Andersons, Maļenčenko, Tanī, Eijārs, Vistone, Reismans
Saistītās misijas
Iepriekšējā Nākamā
SKS-15 SKS-17
Citas misijas: SKS 13. viesekspedīcija, STS-120, STS-122, STS-123, SKS 14. viesekspedīcija

SKS 16. ekspedīcija (krievu: Экспедиция МКС-16; angļu: Expedition 16 jeb ISS-16) ir Krievijas un ASV rīkota kosmonautu ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Divi apkalpes locekļi, Jurijs Maļenčenko un Pegija Vitsone , startēja ar kosmosa kuģi Sojuz TMA-11 2007. gada 10. oktobrī kopā ar lidojuma dalībnieku, pirmo Malaizijas kosmonautu Šeihu Muszafaru Šukoru. Viņi stacijā nomainīja 15. ekspedīcijas apkalpes dalībniekus Fjodoru Jurčihinu un Oļegu Kotovu, kuri uz zemi atgriezās 21. oktobrī kuģī Sojuz TMA-10 kopā ar Šukoru. Trešais apkalpes loceklis Kleitons Andersons palika SKS, pievienojoties 16. ekspedīcijai. Stacijas vadības simboliska nodošana notika 19. oktobrī.

Uz zemi Pegija Vitsone un Jurijs Maļenčenko kopā ar korejiešu pirmo kosmonauti Ī Sojonu atgriezās kosmosa kuģī Sojuz TMA-11 2008. gada 19. aprīlī.

Apkalpe[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā daļa (2007. gada oktobris)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā daļa (2007. gada oktobris — 2008. gada februāris)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešā daļa (2008. gada februāris — marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceturtā daļa (2008. gada marts — aprīlis)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

¹ Šo apkalpes locekļu maiņas datumi var mainīties, atkarībā no Space Shuttle lidojumiem.

Rezerves apkalpe[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. viesekspedīcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-11 ar SKS saslēdzās 2007. gada 12. oktobrī 14:50 UTC. 15. ekspedīcija (Jurčihins, Kotovs) un Šukors ar Sojuz TMA-10 atvienojās 21. oktobrī.

STS-120[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Discovery misijā STS-120 2007. gada 25. oktobrī 12.40 UTC saslēdzās ar SKS. Misijas laikā tika pievienots pagaidu pozīcijā modulis Harmony, pārvietots saules bateriju bloks P6 un veiktas 4 iziešanas kosmosā. 5. decembrī 10:32 UTC Space Shuttle atvienojās no stacijas.

1. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 9. novembrī Vitsone un Maļenčenko veica iziešanu atklātā kosmosā no slūžu kameras Quest. Tā sākās 09.54 UTC, beidzās 16.49 UTC, ilgums — 6 stundas 55 minūtes. Viņi veica darbus, kurus bija jāizpilda misijas STS-120 laikā, bet tika atlikti saules bateriju bojājuma novēršanas dēļ. Iziešanā kosmonauti sagatavoja pāreju PMA-2 pārvietošanai no moduļa Destiny uz nesen pievienoto Harmony. Vispirms tika atvienoti kabeļi, kas paredzēti kosmoplānu apgādāšānai ar elektroenerģiju. Tad, pa ceļam no laboratorijas moduļa noņemot šeit vairs nevajadzīgo prožektoru, viņi pārvietojās uz Harmony moduli. Vitsone pievienoja kabeļus manipulatora fiksatoram, bet Maļenčenko nomainīja bojāto jaudas slēdža bloku. Pēc tam viņi noņēma aizsarpārklāju no Harmony porta, pie kura tiks piestiprināts PMA-2. Tad viņi veica konfigurācijas darbus pie Z-1. [1][2].

Harmony pārvietošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. novembrī adapters PMA-2 ar stacijas manipulatoru Canadarm 2, kuru vadīja Tani, tika noņemts no Destiny moduļa un pārvietots uz Harmony gala portu. Vitsone no Destiny 09.35 UTC sāka atbrīvot adapteru noturošos savienojumus. 10.12 tika atlaists pēdējais savienojums, 10.12 PMA-2 tika atdalīts no moduļa, un sākās 1,5 t PMA-2 pārvietošana. 11.29 UTC tika pabeigta pēdējā savienojuma saslēgšana[3].

14. novembrī modulis Harmony ar tam pievienoto PMA-2 tika pārvietots tam paredzētajā vietā — pie laboratorijas Destiny. Operācija sākās 09.21 UTC, kad Vitsone ar datoru deva komandas atvienot Unity moduļa kreisā porta savienojumus. Tad Tani vadīja manipulatoru, kas pārnesa moduli jaunajā vietā. 10.35 UTC tas jau bija savā vietā. Lūkas starp Destiny un Harmony tika atvērtas 16.52 UTC[4].

2. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai veiktu jaunpievienotā moduļa kabeļu savienošanas darbus, nākamās divas iziešanas kosmosā bija plānotas 20. un 24. novembrī. Izmēģinājumos uz zemes skafandrā, kādu lieto kosmonauti SKS, tika sajusta dūmu smaka. Kamēr netiktu noskaidrots to rašanās avots un novērsts iespējamais bojājums, tika aizliegtas iziešanas kosmosā [5]. 15. novembrī aizliegums tika atcelts, jo nekādas deguma pēdas netika atrastas. Iespējams, ka smaku radīja oglekļa dioksīda izvākšanas filtrs[6].

Otrā iziešana kosmosā notika 20. novembrī, kurā piedalījās Vitsone un Tani. Tā sākās 10.10 UTC un ilga 7 stundas 16 minūtes. Galvenais darbs bija dzesēšanas sistēmas vadu pārnešana no pagaidu glabāšanas vietas S0 un to pieslēgšana pie Harmony. Pēc tam kosmonauti veica kabeļu savienošanu pie PMA-2 [7][8].

3. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pegija Vitsone trešajā ārpuskuģa aktivitātē

Trešo iziešanu kosmosā veica Vitsone un Tani. Iziešana sākās 2007. gada 24. novembrī 09.50 UTC un ilga 7 stundas 4 minūtes. Tā laikā kosmonauti pabeidza kabeļu un dzesēšanas cauruļu savienošanu starp PMA-2, Harmony un Destiny. Tani pēc tam apskatīja bojāto saules bateriju pagriesanas mehānismu, bet Vitsone veica sagatavošanas darbus Columbus moduļa uzstādīšanai, kurš ieradīsies STS-122 misijā decembrī[9].

4. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai izpētītu elektroenergijas padeves traucējumu (pirmoreiz atgadījās 8. decembrī) cēloni saules bateriju paneļu kardānsavienojumā Beta Gimbal Assemblies (BGA) 1A un lai tuvāk apskatītu bojāto S4 saules bateriju pagriešanas mehānismu SARJ, tika veikta vēl viena sākotnēji neplānota iziešana atklātā kosmosā. Iziešana sākās 2007. gada 18. decembrī 09.50 UTC un ilga 6 stundas 56 minūtes. Vispirms tika apskatīts BGA, bet nekas aizdomīgs netika atklāts; Vitsone atvienoja divus kabeļus, lai no zemes varētu veikt attiecīgas pārbaudes (iziešanas beigās tos atkal savienoja). Pēc tam viņi parvietojās uz SARJ un apskatē secināja, ka izdilums ir tāds pats kā iepriekš novērotais. Šī bija 100 ārpuskuģa aktivitāte SKS programmā, un Pegija Vitsone uzstādīja rekordu ASV sievietes kosmosā iziešanas koplaikam (32 h, 36 min), pārspējot Sanitas Viljamsas koplaiku 29 h, 37 min.[10]

5. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 18. decembrī Vitsone un Tani veica vēl vienu neplānotu iziešanu atklātā kosmosā. Galvenais uzdevums bija Bearing Motor Roll Ring Module (BMRRM) — moduli ar gultņiem u elektromorotu, kas nodrošina saules bateriju paneļu pagriešanu uz S4. Vēl viņi apskatīja Solar Alpha Rotary Joint. [11]

STS-122[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantis misijā STS-122 2008. gada 9. februārī 17:17 UTC saslēdzās ar SKS. Misijas laikā SKS tika pievienots Eiropas laboratorijas modulis Columbus un veiktas trīs iziešanas kosmosā, kurā piedalījās STS-122 apkalpes locekļi. Leopolds Eijārs pievienojās 16. ekspedīcijai, un Daniels Tani devās atpakaļ uz devi ar Atlantis. Kosmosa kuģis atvienojās no stacijas 18. februārī 09:25 UTC.

STS-123[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Endeavour misijā STS-123 2008. gada 13. martā 03:49 UTC saslēdzās ar SKS. Misijas laikā SKS tika pievienota īslaicīgajā novietnē Japānas Kibo moduļa hermetizētā sekcija (Japanese Experiment Logistics Module, Pressurized Section, JLP), ka arī Kanādas īpašais manipulators Special Purpose Dexterous Manipulator (SPDM jeb Dextre). tika veiktas piecas iziešanas kosmosā, kurās piedalījās arī jaunais 16. ekspedīcijas loceklis Gerets Reismens. Gerets oficiāli pievienojās 16. ekspedīcijai 13. martā 07:50 UTC, kad viņš glābšanas kuģī Sojuz TMA-11 ievietoja savu sēdvietu, nomainot pret Leopolda Eijāra, kas atgriezīsies uz Zemi kopā ar STS-123 apkalpi. 25. martā 12:25 UTC Endeavour atvienojās no SKS.

Iziešanas atklātā kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija Kosmonauti Sākums (UTC) Beigas (UTC) Ilgums Darbība
1. SKS-16
EVA 1
Pegija Vitsone
Jurijs Maļenčenko
09.11.2007.
09:54
09.11.2007.
16:49
6 stundas
55 minūtes
PMA-2 kabeļu atvienošana, Harmony sagatavošana pārvietošanai
2. SKS-16
EVA 2
Pegija Vitsone
Daniels Tani
20.11.2007.
10:10
20.11.2007.
17:26
7 stundas
16 minūtes
Dzesēšanas sistēmas vadu pieslēgšana pie Harmony, PMA-2 kabeļu savienošana
3. SKS-16
EVA 3
Pegija Vitsone
Daniels Tani
24.11.2007.
09:50
24.11.2007.
16:54
7 stundas
4 minūtes
Dzesēšanas sistēmas vadu un elektrokabeļu savienošana pie PMA-2, Harmony un Destiny
4. SKS-16
EVA 4
Pegija Vitsone
Daniels Tani
18.12.2007.
09:50
18.12.2007.
16:46
6 stundas
56 minūtes
S4 SARJ un Beta Gimbal Assembly apskate
5. SKS-16
EVA 4
Pegija Vitsone
Daniels Tani
30.01.2008.
09:56
30.01.2008.
17:06
7 stundas
10 minūtes
Bearing Motor Roll Ring Module nomaiņa uz S4 Beta Gimbal Assembly, Solar Alpha Rotary Joint apskate

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]