Saimons Sebags Montefjore
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Saimons Džonatans Sebags Montefjore (angļu: Simon Jonathan Sebag Montefiore; dzimis 1965. gada 27. jūnijā) ir britu vēsturnieks, žurnālists un rakstnieks.
Guvis starptautisku ievērību ar savām populāri vēsturiskajām grāmatām, kas tulkotas 40 valodās. Par grāmatu "Staļins: sarkanā cara galms" (Stalin: The Court of the Red Tsar, 2003) saņēmis balvu British Book Awards (nominācijā The History Book of the Year, 2004. gadā), bet par grāmatu Young Stalin (2007) — britu literatūras balvu Costa Book Awards (nominācijā Biography Award, 2007. gadā).[1]
Vairākas Sebaga Montefjores grāmatas kļuvušas par bestselleriem, tai skaitā, "Kņazs Potjomkins, Ķeizarienes Katrīnas Otrās mīla" (Catherine the Great and Potemkin, 2000) un "Jeruzaleme: biogrāfija" (Jerusalem: The Biography, 2011).[2]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sebags Montefjore dzimis Londonā ārsta Stīvena Ērika Sebaga Montefjores un literātes Filisas Eiprilas (dzim. Džaffe) ģimenē. Viņa tēvs pieder pie bagātas sefardi ebreju ģimenes, kuras pārstāvji bijuši diplomāti un baņķieri. Tēva vecvecmāte bija plaši pazīstamā sabiedriskā darbinieka un Rotšildu ģimenes banku biznesa partnera Mozus Montefjores māsa. Māte cēlusies no Lietuvas ebreju ģimenes, kas 20. gadsimta sākumā bija spiesta emigrēt no Krievijas Impērijas.[3]
Sebags Montefjore studējis vēsturi Kembridžas Universitātes Gonvela un Kīja koledžā, ieguvis doktora grādu (Ph.D).[4] Precējies ar rakstnieci Santu Montefjori, kas pieņēma jūdaismu.[5]
Nozīmīgākie darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sebags Montefjore aktīvi darbojies arī kā žurnālists un kara korespondents. 20. gadsimta 90. gados viņš pieredzēja karadarbību Kalnu Karabahā, Gruzijā, Čečenijā.[3]
Jau no agras jaunības Sebags Montefjore interesējās par vēsturiskām personībām. Intervijā laikrakstam Der Tagesspiegel viņs saka, ka par Staļinu ieinteresējies jau astoņu gadu vecumā.[3] Vēlāk, kļuvis par vēsturnieku, viņš sarakstīja divas grāmatas par Staļinu — "Staļins: sarkanā cara galms" (Stalin: The Court of the Red Tsar, 2003) un Young Stalin (2007). Viņam bija iespēja izmantot VDK arhīvu materiālus Gruzijā un Krievijā.[6] Pirms šiem darbiem viņš jau bija guvis ievērību ar savu iepriekšējo grāmatu "Kņazs Potjomkins, Ķeizarienes Katrīnas Otrās mīla" (Catherine the Great and Potemkin, 2000). Kad ASV prezidents Džordžs V. Bušs devās vizītē uz Krieviju, viņš bija šo grāmatu paņēmis līdzi. Kad Vladimirs Putins par to dzirdēja, viņš arī ieinteresējās par šo grāmatu. Tādējādi Sebagam Montefjorem radās atbalsts viņa vēlmei pētīt VDK arhīvus. Tomēr vēlāk, kad iznāca grāmatas par Staļinu, šis atbalsts zuda, un turpmāk viņš vairs netika pielaists pie VDK arhīviem.[3]
2011. gadā iznāca Sebaga Montefjores grāmata "Jeruzaleme: biogrāfija" (Jerusalem: The Biography), kurā aprakstīta Jeruzalemes vēsture un tās valdnieki, sākot no Karaļa Dāvida pirms 3000 gadiem līdz pat mūsdienām. Pēc šīs grāmatas veidots BBC TV seriāls Jerusalem: The Making of a Holy City (3 daļās), kurā par vēsturiskajiem notikumiem stāsta Sebags Montefjore.[7] Kā vēsturnieks viņš piedalījies arī vairāku citu TV seriālu tapšanā.
Sebags Montefjore sarakstījis grāmatu par Krievijas valdnieku Romanovu dinastijas vēsturi The Romanovs 1613–1918 (2016).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Simon Sebag Montefiore». BBC news.
- ↑ «SIMON SEBAG MONTEFIORE in conversation with George Prochnik». New York Public Library.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Монтефиоре: Сталиным я заинтересовался лет в восемь». Der Tagesspiegel.
- ↑ «Simon Sebag Montefiore. About the Author». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 18. jūnijā.
- ↑ «I used to be the most shambolic person». The Telegraph.
- ↑ «Staļins: sarkanā cara galms». Apgāds Atēna.[novecojusi saite]
- ↑ «Jerusalem - The Making of A Holy City». BBC Media Centre. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 19. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oficiālā mājas lapa (angliski)
- IMDb profils (angliski)
|