Pāriet uz saturu

Sakņojošais meldrs

Vikipēdijas lapa
Sakņojošais meldrs
Scirpus radicans (Schkuhr)
Sakņojošais meldrs
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsMeldri (Scirpus)
SugaSakņojošais meldrs (Scirpus radicans)
Sakņojošais meldrs Vikikrātuvē

Sakņojošais meldrs (latīņu: Scirpus radicans) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir nevienmērīgi izplatīta Eirāzijā. Latvijā sakņojošais meldrs ir sastopams reti un nevienmērīgi: galvenokārt Rīgas un Cēsu apkaimē un valsts dienvidaustrumu daļā, ezeru un upju palienēs.

Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]

Sakņojošais meldrs ir daudzgadīgs, 40—100 cm garš lakstaugs. Augs veido ļoti skraju ceru un sakņojošos sāndzinumus. Stublājs ir stāvs, strupi trīsšķautņains, aplapots līdz ziedkopai. Lapas ir lineāras (0,6—0,8 cm platas), pelēkzaļas, tās plātnes mala gluda. Ziedkopa stublāja galā ļoti zaraina, tā veido skraju saliktu čemuru. Ziedkopas zariņi ir dažāda garuma. Vārpiņas ir lancetiskas, smailas, 0,5—0,8 cm garas, zariņa galā pa vienai. Apziedņa matiņi gludi, 2—3 reizes garāki nekā auglis (riekstiņš). Zied jūnijā, jūlijā.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]