Padomju Savienības pastāvēšanas sākumā Salavecis bija aizliegts, bet vēlāk tas kļuva par nozīmīgu Padomju Savienības kultūras simbolu. Viens no galvenajiem mērķiem Salaveča popularizēšanā bija radīt alternatīvu rietumu kultūras Ziemassvētku vecītim, kurš sākotnēji bija kristīgās kultūras tēls — Svētais Nikolajs (Santa Klauss). Laika gaitā izveidojās tradīcija, ka pasākumus bērniem Salavecim palīdz vadīt Sniegbaltīte, kura ir viņa mazmeita. Sniegbaltīte ir bārene, tērpta balti zilā kleitā. Krievijā par Salaveča dzīves vietu uzskata Veļikijustjugu, Vologdas apgabalā.[1]