Arhipelāgs
Arhipelāgs (no sengrieķu: ἄρхιπέλαγος (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.[1] Senajos laikos ar šo nosaukumu apzīmēja Egejas jūru. Vēlāk šis nosaukums projicējās uz Egejas jūras daudzajām salām, bet mūsdienās to lieto šādu salu grupu apzīmēšanai vispār.
Arhipelāgi parasti sastopami atklātās jūrās un okeānos, bet ir arī kontinentu un lielu salu piekrastēs, kā Šēru jūra Somijas piekrastē vai Hebridu salas Skotijas piekrastē. Arhipelāgi parasti ir vulkāniskas izcelsmes un atrodas uz vidusokeāniskajām grēdām.
Pasaules lielākais arhipelāgs kā pēc iedzīvotāju skaita, tā arī pēc platības ir Malajas arhipelāgs.[2] Lielākais arhipelāgs pēc salu skaita ir Šēru jūras arhipelāgs Šēru jūrā Somijas piekrastē, kuram pieskaita arī blakus esošo somu Olandes arhipelāgu.[3]
Vairākos arhipelāgos ir nodibinājušās valstis. Lielākās ir Indonēzija, Japāna, Filipīnas un Lielbritānija.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 104. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
- ↑ The Åland example: Autonomy protects a minority — thisisFINLAND (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arhipelāgs.
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|