Sandra Glāzupa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sandra Glāzupa
Personīgā informācija
Dzimusi 1952. gada 10. oktobrī (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Pļavnieki, Rīga[1]
Tautība latviete
Nodarbošanās Radio ziņu diktore, redaktore
Darbības gadi 1979—pašlaik
Dzīvesbiedrs Gunārs Jākobsons
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte

Sandra Glāzupa (dzimusi 1952. gada 10. oktobrī) ir ziņu diktore un ziņu redaktore. Ilggadīga Latvijas Radio darbiniece.[2] Par nopelniem Latvijas kultūrā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sandra Glāzupa dzimusi 1952. gada 10. oktobrī Jūrmalā. Viņas dzimta cēlusies no Dundagas, kur dzimusi māte, un no Madlienas, kur dzimis tēvs. Absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti un 4 gadus nostrādājusi Salaspils vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju.

1979. gadā pieteikusies konkursā uz diktoru vietām Latvijas Radio. Pēc vairākām kārtām un pārbaudījumiem ieguvusi vietu un uzsākusi darba gaitas radio. Papildus darbam Latvijas Radio, Sandra Glāzupa 4 gadus strādājusi arī Radio Rīga. 15 gadus strādājusi arī Latvijas Televīzijā un TV3, kur ierunājusi filmas. Radio Sandra Glāzupa strādā ne tikai par diktori, bet darījusi arī citus darbus. 1982. gadā pēc smagas slimības aizsaulē aizgāja raidījuma "Mikrofons" ilggadēja vadītāja Ausma Indriksone. Gunārs Jākobsons bez viņas no programmas vadīšanas atteicās. Redakcija bija tuvu krīzei, taču ar klausītāju nesavtīgu atbalstu tā pamazām atguvās. "Mikrofons" meklēja jaunus diktorus, tā sākās sadarbība ar Sandru Glāzupu un Dzintri Kolātu.

Latvijas Radio savā 90 gadu jubilejā Sandru Glāzupu pieskaitīja kā vienu no deviņām Latvijas Radio leģendām.[3]

Sandras Glāzupas pamatdarbs ilgstoši bija divās Latvijas Radio programmās — Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2. 2019. gada janvārī viņa devās pensijā, tomēr turpina strādāt kā ziņu diktore Latvijas Radio 2.[2] Viņas balsi izvēlējusies arī valodas tehnoloģiju platforma "Hugo".[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4. maijā, 2015. gadā, Latvijas Radio ilggadējo ziņu diktori un redaktori Sandru Glāzupu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira), augstāko valsts apbalvojumu par nopelniem Latvijas kultūrā un izcilu profesionālo ieguldījumu Latvijas Radio darbā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Radio diktores draiskā mīlestība». www.diena.lv. Skatīts: 2019-09-26.
  2. 2,0 2,1 «Radio leģendas Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsons vairs neslēpj savas attiecības». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2019-09-26.
  3. 3,0 3,1 Māra Rozenberga. «Latvijas Radio ikonas Sandras Glāzupas balss ceļojums cauri gadiem un raidījumiem». lsm.lv, 2019. gada 18. janvārī. Skatīts: 2019. gada 20. janvārī.
  4. «Krištopanam, Gerhardam un Vējonim piešķirti Triju Zvaigžņu ordeņi». tvnet.lv. LETA. 2015. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 21. septembrī.