Sarja (Baltkrievija)

Sarja
Sarja;
Сар'я
	Sarja
	Koordinātas: 55°54′47″N 27°53′0″E / 55.91306°N 27.88333°EKoordinātas: 55°54′47″N 27°53′0″E / 55.91306°N 27.88333°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Vitebskas apgabals
Rajons	Vjerhņadzvinskas
Pirmoreiz minēta	1506. gadā
Agropilsētiņas statuss	2008. gadā
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	480
	Sarja Vikikrātuvē

Sarja (baltkrievu: Сар'я) ir agropilsētiņa (līdz 2008. gadam — ciemats), Sarjas ciema padomes administratīvais centrs, kas atrodas Vjerhņadzvinskas rajonā Vitebskas apgabalā. Tā atrodas 20 km uz ziemeļiem no Vjerhņadzvinskas Sarjankas upes labajā krastā. Reģionālais ceļš Vjerhņadzvinska — Asveja iet caur agropilsētiņu.

Vēsture

Pirmie Sarjas rakstveida pieminējumi datējami ar 1506. gadu, kad tā piederēja Sapehu ģimenei. 1753. gadā ciematu nopirka Nikolajs Lopatinskis.

1772. gadā Polijas dalīšanas rezultātā rajons kļuva par Krievijas Impērijas daļu un atradās Vitebskas guberņas Drisas rajonā. 1850. gadā (pēc citām liecībām — 1852. gadā) Ignācijs Lopatinskis sāka būvēt mūra baznīcu Sarjā, kas, pēc dažu avotu domām, tika iesvētīta 1857. gadā.

Otrā pasaules kara laikā Sarjā darbojās pagrīdes antifašistiska organizācija, uz kuras pamata tika izveidota Kotovska vārdā nosaukta partizānu vienība. 1943. gadā sarīkotajā pretpartizānu operācijā no 193 ciema pirmskara iedzīvotājiem tika noslepkavoti 69 un nodedzinātas visas 34 mājas.^[1]

Kopš 2008. gada Sarja ir kļuvusi par tā paša nosaukuma agropilsētiņas centru.

Nosaukuma izcelsme

Tiek pieņemts, ka tas radies no Sarjankas upes (agrāk Sarjas) nosaukuma, kuras krastos atrodas agropilsētiņa.

Ievērojami vietējie iedzīvotāji un iedzīvotāji

Lopatinskis, Ignācijs Dominiks (1822—1882) — ciemata īpašnieks, zemes īpašnieks, kurš uzcēla baznīcu.
Lopatinskis, Staņislavs (1851—1933) — ciemata īpašnieks, iepriekšējā dēls, zemes īpašnieks, Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis (1906-1910, 1913-1917), jurists.
Samuilenoks, Eduards (1907—1939) — baltkrievu prozaiķis, dramaturgs.
Šadurskis, Viktors (1961) — vēstures zinātņu doktors, profesors.

Apskates vietas

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca (19. gadsimta vidus)
Parks pie bijušās Lopatinsku muižas (tajā aug Baltkrievijā retā Veimuta priede)
Piemineklis fašisma upuriem (1974)
Padomju karavīru un partizānu masu kapi (1962)
Piemiņas plāksne par godu pagrīdniekiem
Piemiņas plāksne par godu Pjotram Borevičam

Iedzīvotāji

1863 — 379 iedzīvotāju
2010. gads — 514 iedzīvotāju

Uzņēmumi un organizācijas

Agropilsētiņas teritorijā atrodas lauksaimniecības uzņēmums "Drissenskij", kurā strādā 178 cilvēki. Lauksaimniecības specializācija ir piena lopkopība un augkopība. Sarjā atrodas kultūras nams, Asvejas muzikālās skolas filiāle un a/s "Belarusbank" filiāle.

Regulāri kursē autobusi uz Vjerhņadzvinsku un vietējos maršrutos.