Sarkstošā bērzubeka

Sarkstošā bērzubeka Leccinum oxydabile
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta	Beku rinda (Boletales)
Dzimta	Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints	Lācīši (Leccinum)
Suga	Sarkstošā bērzubeka (L. oxydabile)
Sarkstošā bērzubeka Vikikrātuvē

Sarkstošā bērzubeka (Leccinum oxydabile, arī Leccinum roseafractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Sarkstošā bērzubeka bieži tiek uzskatīta nevis par patstāvīgu sugu, bet tikai par parastās bērzubekas (Leccinum scabrum var. oxydabile) formu.

Sēnes apraksts

• Cepurīte: krāsa tumšbrūna vai pelēkbrūna ar gaišākiem marmoram līdzīgiem plankumiem. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 15 cm. Virsmiziņa sausa, slapjā laikā viegli gļotaina. Mīkstums balts, sākumā ciets, vēlāk mīksts, ar patīkamu smaržu un skābenu garšu, griezumu vietās nedaudz sārtojas.
• Stobriņi: balti, sēnei augot kļūst dzeltenpelēki līdz pelēkbrūni.
• Kātiņš: netīri balts, vālesveida, ar sīkām tumši brūnām vai pelēkām zvīņām. Garums līdz 15 cm, resnums 1-3 cm. Pamatne griezuma vietā nekrāsojas.
• Sporas: gludas, vārpstveida, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 15-20/5-6,5 µm.

Augšanas apstākļi

Mikorizas sēne. Aug zem bērziem mitrās vietās no augusta līdz oktobrim.

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

Līdzīga vairumam bērzubeku. It īpaši parastajai bērzubekai, kuras mīkstums griezumā nesārtojas, un raibajai bērzubekai, kuras pamatne griezuma vietā krāsojas zila.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Sēņu tirdzniecība
• Lācīšu ģints

Ārējās saites

• Mycobank
• Подберезовик розовеющий
• Koźlarz różowiejący