Sasolīns
| Sasolīns | |
|---|---|
 Dzeltenā sasolīna paraugs | |
| Klasifikācija | |
| Klase | borātu minerāli |
| Štrunca ID | 06.AA.05 |
| Ķīmiskā formula | H3BO3 |
| Singonija | triklīnā |
| Īpašības | |
| Krāsa | balts līdz pelēks; var būt dzeltenīgs vai brūngans sēra vai dzelzs oksīdu piejaukuma dēļ |
| Svītras krāsa | balta |
| Habituss | zvīņveida kristāli, var būt stalaktītu formā |
| Skaldnība | ļoti laba pa {001} |
| Cietība pēc Mosa skalas | 1 |
| Spīdums | stiklains vai pērļains |
| Caurspīdīgums | caurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | nα = 1,340 nβ = 1,456 nγ = 1,459 |
| Blīvums | 1,46—1,50 g/cm3 |
Sasolīns (arī sasolīts) ir borātu grupas minerāls — borskābes minerālā forma. Tas veidojas vulkāniskajās fumarolās un karstajos avotos.
Sasolīns pirmo reizi tika aprakstīts 1800. gadā, un tika nosaukts pēc atrašanas vietas Sasso Pisano, Castelnuovo Val di Cecina Pizas provincē, Toskānā, Itālijā.[1] Minerālu var atrast lagūnās visā Toskānā un Sasso. Parasti sasolīns ir baltā līdz pelēkā krāsā; var būt dzeltens no sēra piemaisījumiem vai brūns no dzelzs oksīdiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: sasolīns |
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |