Seksuālā orientācija ir personas īpašība, ka cilvēks jūt emocionālu vai seksuālu tieksmi pret kāda dzimuma pārstāvjiem. Parasti tiek izdalītas četras seksuālās orientācijas: heteroseksualitāte (piesaiste pretējā dzimuma pārstāvjiem), homoseksualitāte (piesaiste tā paša dzimuma pārstāvjiem), biseksualitāte (piesaiste abu dzimumu pārstāvjiem) un aseksualitāte (seksuālas pievilcības neizjušana vai reta izjušana pret kāda no dzimumu pārstāvjiem[1]). Mūsdienās tiek atzīts, ka seksuālā orientācija var būt spektrāla un daudzveidīga, un daži cilvēki var identificēties arī ar citām identitātēm, piemēram, panseksualitāti (piesaiste cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma) vai queer (plašāks termins, kas aptver dažādas seksuālās un dzimuma identitātes).
Līdz šim nav precīzi zināms, kas nosaka seksuālo orientāciju, taču tiek uzskatts, ka to nosaka sarežģīta ģenētisko, hormonālo un vides faktoru mijiedarbība. Lai gan pagaidām nav plaši atzīta neviena teorija par seksuālās orientācijas cēloni, zinātnieki dod priekšroku bioloģiski pamatotām teorijām.
Sabiedrībā seksuālās orientācijas izpratne ir attīstījusies laika gaitā, un arvien biežāk tiek atzīta seksuālās orientācijas daudzveidība. Mūsdienās vairākās pasaules valstīs tiek cīnīts par seksuālās un dzimumu minoritāšu tiesībām, piemēram, viendzimuma laulību legalizāciju un diskriminācijas izskaušanu.
.svg){kind=small}
