Seredja
| Seredja | ||
|---|---|---|
| Sereď | ||
 Rātsnams un katoļu baznīca Seredjā | ||
| ||
  Seredja | ||
| Koordinātas: 48°17′28″N 17°43′59″E / 48.29111°N 17.73306°EKoordinātas: 48°17′28″N 17°43′59″E / 48.29111°N 17.73306°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Trnavas apgabals | |
| Apriņķis | Galantas apriņķis | |
| Rakstos | 1313 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 30,45 km2 | |
| Augstums | 129 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 15 737 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Seredja Vikikrātuvē | ||
Seredja (slovāku: Sereď) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Galantas apriņķī pie Vāhas upes.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstos pirmoreiz minēta 1313. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Seredja līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Sereda (Szered). Attīstījās kā tirdzniecības centrs svarīgajā Budas—Prāgas ceļā. Bija slavena ar saviem gadatirgiem. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā, ka Seredja bija Slovāku valsts sastāvā, pie pilsētas atradās vairākas koncentrācijas nometnes ebrejiem. Sociālistiskās Čehoslovākijas laikā pilsētā atradās niķeļa ražotne. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta. Mūsdienās Seredja ir pārtikas rūpniecības (saldumu, dzirkstošo vīnu ražošanas) centrs.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2001. gadā absolūtais vairākums (96,16 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (72,52 %), nereliģiozi (20,77 %).
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seredja.
|