Simonīds (Σιμωνίδης, Simōnidēs, * ap 566—556 p.m.ē., † ap 469—467 p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks. Simonīds rakstījis trēnus (sēru dziesmas), epigrammas, epinīkijus, ditirambus, kā arī elēģijas. No Simonīda darbiem saglabājušās dažas elēģijas un epigrammas, kā arī aptuveni 90 dažāda rakstura dzejas fragmentu.
Simonīds dzimis aristokrātu ģimenē Keosas salā. Viņa mātes brālis bijis dzejnieks Bakhilīds. Izglītojies Keosā, Simonīds vēlāk daudz uzturējies dažādu valdnieku galmos. Vispirms viņš darbojies Atēnās, kur tolaik valdīja Hiparhs, bet pēc Hiparha nāves viņš dzīvojis Tesālijā — Krannonā un Farsālā. Laikā ap 490.—480. g. p.m.ē., kad notiek karš ar persiešiem, Simonīds atgriezies Atēnās. Šajā laikā viņš bijis tuvs draugs Temistoklam. Hierons I viņu kopā ar Bakhilīdu ielūdzis Sirakūzās, kur viņš saticis arī Pindaru. Simonīds diplomātiskā ceļā novērsis karu starp Hieronu un Akragantas tirānu Tēronu. Dziļi cienīts, Simonīds nomirs ap 468. g. p.m.ē. Akragantā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simonīds.
