Ksenofonts (sengrieķu: Ξενοφῶν, Xenophōn; dzimis ap 430. gadu p.m.ē., miris 354. gadā) bija sengrieķu vēsturnieks, karavīrs, tirgotājs un filozofs. Sokrata laikabiedrs un cienītājs. Rakstīja par notikumiem 4. gadsimta Senajā Grieķijā un Persijā. Viens no avotiem, kas ļauj spriest par Sokrata dzīvi un uzskatiem.
401. gadā p. m. ē. grieķu algotņu sastāvā piedalījās Kīra Jaunākā neveiksmīgajā mēģinājumā gāzt savu brāli Artakserksu II no Persijas valdnieka troņa. Vēlāk šos notikumus Ksenofonts aprakstīja savā darbā "Anabāze" (Ἀνάβασις, tulkota latviski). Bez šī darba sarakstīja arī vēsturiskos darbus "Kīropēdija" (Κύρου παιδεία, Kīra Lielā biogrāfija) un "Hellēnika" (Ἑλληνικά, Peloponēsas kara vēstures daļa, kuru nav aprakstījis Tukidīds). Bez vēstures grāmatām sarakstīja vairākus sokratiskos dialogus, kā arī nelielus darbus par zirgu audzēšanu, medībām un ekonomiku.
Dzīves laikā tika padzīts no Atēnām, apmetās Spartā, miris vai nu Korintā vai Atēnās.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ksenofonts.