Sireņiki
| Sireņiki | |
|---|---|
| ciems | |
| Сиреники Сиӷынык Вутээн | |
 | |
  Sireņiki  Sireņiki | |
| Koordinātas: 64°24′30″N 173°56′38″W / 64.40833°N 173.94389°WKoordinātas: 64°24′30″N 173°56′38″W / 64.40833°N 173.94389°W | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts |
 Čukotkas autonomais apvidus |
| Rajons | Provideņijas rajons |
| Iedzīvotāji (2015) | |
| • kopā | 402 |
| Laika josla | UTC+12 (UTC+12) |
Sireņiki (krievu: Сиреники, unazigmita: Сиӷынык — ‘brieža ragi’, čukču: Вутээн)[1] ir nacionālais eskimosu ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Provideņijas rajonā. Izvietojies Beringa jūras krastā Čukču pussalas dienvidos 35 km no rajona centra Provideņijas.
Pēc arheoloģiskajiem datiem ciems nepārtraukti bijis apdzīvots vismaz pēdējos 2000 gadus. Tam par iemeslu ir cauru gadu neaizsalstošs lāsmenis jūrā, kas ļauj nepārtraukti zvejot un medīt. Ciemā vēsturiski dzīvojuši Sireņikas juiti, kuru valoda tiek uzskatīta par atsevišķu atzaru inuitu valodu grupā. Pēdējā sireņikiešu valodas pratēja Valentīna Vije mirusi 1997. gadā.[2] Mūsdienās Sireņiku juiti pārgājuši uz krievu valodu vai čapļiniešu valodu. Ciemā ir pamatskola, bērnudārzs, kultūras centrs, feldšeru punkts, bibliotēka, pasts, veikals, maizes ceptuve, enerģiju un siltumu nodrošina vietējā energocentrāle. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir zveja un jūras dzīvnieku medības (vaļi, valzirgi, roņi).
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь
- ↑ «Nikolai Vakhtin. Endangered Languages in Northeast Siberia: Siberian Yupik and other Languages of Chukotka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. janvārī. Skatīts: 2022. gada 23. janvārī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- basov_chukotka Сиреники: две тысячи лет жизни Arhivēts 2022. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē.