Sisinātājķauķu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sisinātājķauķu dzimta
Locustellidae (Bonaparte, 1854)
Kārklu ķauķis (Locustella naevia)
Kārklu ķauķis (Locustella naevia)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaSisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)
Sinonīmi
  • Megaluridae
Sisinātājķauķu dzimta Vikikrātuvē

Sisinātājķauķu dzimta[1] (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.[2] Lielākā daļa sisinātājķauķu sugu ir Vecās pasaules putnu sugas, kas sastopamas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, daļa mājo Austrālijā un citur Okeānijā.[2][3]

Sisinātājķauķu dzimtas tuvākie radinieki ir Madagaskaras ķauķi (Bernieridae). Toties sisinātājķauķu un Madagaskaras ķauķu apvienotās grupas tuvākie radinieki ir kāpelētājķauķi (Acrocephalidae).[3][4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsainais ķauķis (Locustella lanceolata) Latvijā līdz šim novērots vienu reizi

Latvijā sastopamas 5 sisinātājķauķu dzimtas sugas: Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola), kārklu ķauķis (Locustella naevia), lāsainais ķauķis (Locustella lanceolata), Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) un upes ķauķis (Locustella fluviatilis).[2][5] No tām Latvijā samērā parasti un izplatīti ligzdotāji ir trīs sugas,[6][7][8] bet divas (lāsainais ķauķis un Pallasa ķauķis) novērotas tikai vienu reizi.[9][10]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sisinātājķauķu dzimtas putni ir nelieli, bet ar garu un smailu asti. Apspalvojums pelēkbrūns vai brūns. Daudzām sugām ir tumšas svītras vai raibumi uz spārniem, muguras un sāniem.

Lielākā daļa sugu mājo krūmājos. Barību meklē, lodājot pa krūmiem vai uz zemes. Sisinātājķauķi uz zemes uzturas daudz biežāk, salīdzinot ar citiem ķauķiem. Netipiski zvirbuļveidīgajiem putniem šīs dzimtas dažu sugu spēju lidot var uzskatīt par iesākuma posmu nelidojošo putnu evolūcijā.[11] Sisinātājķauķi ir ļoti uzmanīgi, kā arī to apspalvojums ir īpaši maskējošs un kustības uz zemes, kas atgādina peli, tādēļ tos ir ļoti grūti pamanīt un novērot dabā. Par to klātbūtni visbiežāk liecina tikai to dziedāšana.[3]

Zinātniskā vārda etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais sisinātājķauķis (Poodytes gramineus)
Svītrainais sisinātājķauķis (Megalurus palustris)

Dzimtas zinātniskais nosaukums atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "sienāzis" (locusta), atspoguļojot dzimtas dažu sugu dziesmu līdzību ar sienāža sisināšanu.[12]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Letonika: Ķauķi
  2. 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Grassbirds, Donacobius, Malagasy warblers, cisticolas, allies, 2018
  3. 3,0 3,1 3,2 The Locustellid or Megalurid Warblers
  4. Alström, P.; Ericson, P.G.P.; Olsson, U. & Sundberg, P. (2006): Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea. Mol. Phylogenet. Evol. 38(2): 381–397. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015 PMID 16054402
  5. Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
  6. Putni LV: Kārklu ķauķis Locustella naevia
  7. Putni LV: Upes ķauķis Locustella fluviatilis
  8. Putni LV: Seivi ķauķis Locustella luscinioides
  9. Putni LV: Lāsainais ķauķis Locustella lanceolata
  10. Putni LV: Pallasa ķauķis Locustella certhiola
  11. del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew & Sargatal, Jordi (eds.) (2006): Handbook of Birds of the World (Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers). Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-96553-06-X
  12. "Grasshopper". Oxford English Dictionary (3rd ed.). Oxford University Press. September 2005.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]