Lāsainais ķauķis

Vikipēdijas lapa
Lāsainais ķauķis
Locustella lanceolata
(Temminck, 1840)
Lāsainais ķauķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaSisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)
ĢintsSisinātājķauķi (Locustella)
SugaLāsainais ķauķis (Locustella lanceolata)
Izplatība
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Lāsainais ķauķis Vikikrātuvē

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis[1] (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.[2] Izdala divas pasugas.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsainā ķauķa plašais ligzdošanas areāls izvietojas galvenokārt Krievijas teritorijā
Lāsainais ķauķis ir mazākais un visraibākais no sisinātājķauķiem

Lāsainā ķauķa plašais ligzdošanas areāls izvietojas galvenokārt Krievijas teritorijā no Karēlijas uz austrumiem līdz Urāliem un tālāk Sibīrijā līdz Kolimas upei, Ohotskas jūrai un Kamčatkas dienvidiem. Sastopams arī Tālo Austrumu salās, Japānas ziemeļsalas ieskaitot.

Areāla dienvidu mala iesniedzas Altajā, Usūrijā, Mongolijas ziemeļos un Ķīnas ziemeļaustrumos (Mandžūrijā). Savukārt rietumos areāls no Karēlijas iesniedzas arī Somijas dienvidos, taču ligzdotāju skaits tur ir visai niecīgs.[3][4]

Ziemo Indijas subkontinenta ziemeļaustrumu daļā, Dienvidaustrumāzijā, Filipīnu ziemeļos un uz dienvidiem līdz Sumatrai un Javas rietumiem.[4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsainajam ķauķim Latvijā līdz šim bijis viens novērojums — 2012. gadā Papē.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsainais ķauķis ir mazākais un visraibākais no sisinātājķauķiem, ar noapaļotu asti, izteikti īsiem spārniem un garām zemastes spalvām.[5][6] Ķermeņa garums 11—13,5 cm, spārnu plētums 14—17 cm, svars 9—15 g.[5][7]

Apspalvojums uz muguras smilšu brūns vai pelēkbrūns ar tumšu raibumojumu svītriņu veidā (gan uz muguras, gan pakauša), apakšpuse pelēka, gandrīz balta. Lāsumi ir arī uz krūtīm, pakaklē un zemastē. Raibumi kontrastaini un labi saskatāmi. Uz visgarākajām zemastes spalvām raibumiņu nav.[5][8] Virs acs gaiša uzacs, kas pieres daļā ir košāka, baltāka. Kājas rozīgi brūnas, knābis brūns. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jauno putnu apspalvojums dzeltenīgāks un raibumi mazāk kontrastaini.[5]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsaino ķauķi visgrūtāk ir atšķirt no kārklu ķauķa. Pirmais ir mazāks un ar ļoti īsiem spārniem (galvenā atpazīšanas iezīme), īsāku asti, mazāk raibumotiem sāniem un zemasti, ar vāji izteiktu punktējumu pakaklē, kā arī muguras raibumi ir mazāk kontrastaini.[5][9] Lāsaino ķauķi var sajaukt arī ar Pallasa ķauķi.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsainais ķauķis mājo mitrās upju ielejās, ezeru krastos un purvu malās, uzturoties atklātās vietās, krūmainās pļavās, mitru mežu laucēs, arī pārpurvotos mežos, brikšņainos izcirtumos un mežmalu krūmos. Sastopams arī bērzu birzīs un lapegļu mežos, kas jaukti ar krūmiem.[2][5] Salīdzinot ar kārklu ķauķi, kopumā uzturas mitrākās vietās.[5] sastopams līdz 800 m virs jūras līmeņa.[8]

Lāsainais ķauķis ir ļoti uzmanīgs un tramīgs, kā arī tā apspalvojums ir īpaši maskējošs, tādēļ tos ir ļoti grūti pamanīt un novērot dabā. Par putna klātbūtni visbiežāk liecina tikai tā dziedāšana, kas atgādina kukaiņa sisināšanu.[6] Dziedāšana galvenokārt notiek no rīta, vakarā un naktī.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsainais ķauķis galvenokārt barojas ar sīkiem, mazkustīgiem kukaiņiem un to kāpuriem (piemēram, sienāžiem, viendienītēm, makstenēm un ērcēm). Īpaši iecienītas ir vaboles un skudras. Barojas arī ar zirnekļiem, gliemezīšiem un augu sēklām.[2][5][8] Barību meklē uz zemes un uz augu apakšējās daļas.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona sākas jūnijā. Ligzdai akurāta, dziļa kausa forma ar biezām sienām, vīta no sausas zāles, lapām un sūnām. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, sausām lapiņām un sausiem sūnu kušķīšiem. Atrodas uz zemes, kuplos zāļu ceros vai uz lapām, paslēpta zem sausiem pērnā gada zāļu stublājiem vai krūmu zariem.[2][5][10]

Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 baltas vai gaiši rozīgas olas ar tumšākiem raibumiņiem (violetiem, pelēkiem, brūniem vai sarkaniem).[2][5][8] Inkubācijas periods ilgst 13—15 dienas, perē mātīte. Jaunie putni izlido apmēram divu nedēļu vecumā.[5][10]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāsainajam ķauķim ir 2 pasugas:[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]