Pallasa ķauķis
| Pallasa ķauķis Helopsaltes certhiola (Pallas, 1811) | |
|---|---|
_I_IMG_2750.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) |
| Ģints | Austrumu sisinātājķauķi (Helopsaltes) |
| Suga | Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Pallasa ķauķis Vikikrātuvē | |
Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.[1] Ligzdo un ziemo Āzijā, retumis mēdz ieklejot arī Eiropā, sasniedzot Lielbritāniju.[2][3] Izdala 5 pasugas.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_I_IMG_2748.jpg)
Pallasa ķauķis ir gājputns. Ligzdo Sibīrijā, no Irtišas vidusposma rietumos līdz Kolimas baseinam un Ohotskas jūrai austrumos. Areāla rietumu mala ietver arī Kazahstānas austrumu daļu, bet dienvidu mala iesniedzas Ķīnas ziemeļrietumos, Mongolijas dienvidos un Ķīnas ziemeļaustrumos. Ziemo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Indijas austrumiem un beidzot ar Indonēziju.[3][4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pallasa ķauķis Latvijā līdz šim novērots vienu reizi, 1971. gadā pie Papes ezera. Latvijā iegūtā putna pasuga nav noskaidrota. Tuvākās pasugas areāla rietumu daļā ir L.c.sparsimstriatus un L.c.rubescens.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pallasa ķauķis ir vidēji liels sisinātājķauķis. Ķermeņa garums 13—14 cm, spārnu plētums 20—21 cm, svars 13—22 g.[5][6]
Apspalvojums mugurpusē silti brūns ar tumšākām svītriņām (galva un virsaste nedaudz tumšākas), apakšpusē pelēkbalts bez svītrām, sāni ar gaiši brūnu tonējumu, zemaste gaiši brūna. Lidspalvu gali gan astei, gan spārniem ir balti. Reizēm kakla sānos daži tumši punktiņi. Virs acs gaiši brūna uzacs. Knābis pelēkbrūns, apakšējā daļa dzeltenīga. Kājas un acis gaiši brūnas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tomēr tēviņa pakausis parasti ir pelēcīgāks nekā mātītei. Jaunajiem putniem atšķirībā no pieaugušajiem īpatņiem ir dzeltens vēders un raibumotas krūtis un pakakle.[3][7]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pallasa ķauķis uzturas mitrās, krūmainās pļavās ar garu zāli, parasti kādas ūdenstilpes, purva vai slīkšņas tuvumā. Tas ir ļoti uzmanīgs un tramīgs, dabā grūti novērojams, slēpjoties garā zālē un krūmu apakšējos zaros. Līdzīgi kā citiem sisinātājķauķiem par tā klātbūtni parasti liecina putna dziedāšana. Atšķirībā no sisinātājķauķiem Pallasa ķauķa dziedāšana nav mehāniska, kukainim līdzīga sisināšana. Tā ir melodiska un dažāda.[3][7] Dziedāšanas laikā tēviņš samērā bieži nosēžas zāļu stiebru galos vai augstākos krūmu zaros, vai paceļas īslaicīgi gaisā un atkal ienirst zālē.[8]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pallasa ķauķis barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, tos meklējot gan zālē, gan uz zemes, gan krūmu apakšējos zaros.[3][6] Lido reti, ja to dara, tad tuvu gar zemi.[9]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdai kausveida forma, vīta no sausas zāles. No vienas puses ligzda piesegta ar sūnām. Atrodas uz zemes, paslēpta garā zālē, vai krūmu apakšējos zaros (līdz 20 cm augstumam).[3][6][7] Dējumā 4—7 rozīgas olas ar tumšiem, sarkanbrūniem raibumiņiem. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki.[3][7][8]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pallasa ķauķim ir 5 pasugas:[1]
- Helopsaltes certhiola certhiola — nominālpasuga, ligzdo Sibīrijas dienvidaustrumos (Aizbaikālā), Mongolijas austrumos un Ķīnas centrālās daļas ziemeļos;
- Helopsaltes certhiola centralasiae — ligzdo no Kazahstānas austrumiem un Kirgizstānas ziemeļaustrumiem līdz Ķīnas rietumiem;
- Helopsaltes certhiola minor — ligzdo Sibīrijas dienvidaustrumos (Amūras ielejā) un Ķīnas ziemeļaustrumos;
- Helopsaltes certhiola rubescens — ligzdo Sibīrijas ziemeļos;
- Helopsaltes certhiola sparsimstriatus — ligzdo no Sibīrijas dienvidrietumiem līdz centrālās daļas dienvidiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Grassbirds, Donacobius, Malagasy warblers, cisticolas, allies, 2018
- ↑ IUCN: Locustella certhiola
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Thai National Parks: Pallas's grasshopper warbler
- ↑ 4,0 4,1 Putni LV: Pallasa ķauķis Locustella certhiola[novecojusi saite]
- ↑ Alive: Pallas's Grasshopper-warbler
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Сверчок певчий. Locustella certhiola (Pallas, 1811)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. septembrī. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 «Певчий сверчок. Pallas's Grasshopper Warbler | Сайрауық шырылдақ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. februārī. Skatīts: 2018. gada 29. septembrī.
- ↑ 8,0 8,1 «Academic RU: Певчий сверчок - Locustella certhiola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
- ↑ «Природы России: Певчий сверчок (Locustella certhiola)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. decembrī. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Daba: Pallasa ķauķis
- Xeno-Canto: Pallas's Grasshopper Warbler Locustella certhiola (Pallas, 1811)
- Bird Guides: Pallas's Grasshopper Warbler Arhivēts 2020. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Avibase: Pallas's Grasshopper-Warbler Locustella certhiola (Pallas, 1811)
- Our Beautiful World: Pallas's Grasshopper-warbler, Locustella certhiola
- Певчий сверчок / Locustella certhiola