Kāpelētājķauķu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kāpelētājķauķu dzimta
Acrocephalidae (Salvin, 1882)
Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)
Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaKāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
Kāpelētājķauķu dzimta Vikikrātuvē

Kāpelētājķauķu dzimta[1] (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs. Vairākas sugas mūsdienās ir izmirušas.[2] Kāpelētājķauķu dzimtas sugas sastopamas Eirāzijā, galvenokārt dienvidos un rietumos, bet daļa sugu mājo Āfrikā un Indijas okeāna salās pie Āfrikas krastiem, kā arī Mikronēzijas salās Klusajā okeanā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) Latvijā ir samērā parasts un izplatīts ligzdotājs
Lielākā daļa sugu mājo mitrās, purvainās vietās, attēlā purva ķauķis (Acrocephalus palustris)

Latvijā sastopamas 9 kāpelētājķauķu dzimtas sugas: iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina), klusais ķauķis (Iduna caligata), ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus), ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus), grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola), krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum), niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus), palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola) un purva ķauķis (Acrocephalus palustris).[2][3][4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāpelētājķauķu dzimtas ķauķi, salīdzinot ar citām ķauķu sugām, kopumā ir lielāki. Lielākajai daļai sugu apspalvojums vienkrāsains, kas var būt pelēkbrūns vai olīvbrūns, jaukts ar dzeltenu vai gaiši brūnu.[5]

Daudzām sugām galva profilā ir taisna (bez liektas pieres). Šī īpašība ir devusi arī dzimtas zinātnisko nosaukumu — Acrocephalidae. Vārds atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē smaila galva, acrosaugsts, smails, slīps, cephalegalva.[5] Daudzu sugu noteikšana dabā nepieredzējušam vērotājam ir gandrīz neiespējama, pat pieredzējušam putnu vērotājam tas ir izaicinājums.[6]

Dzīves vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājo mitros un purvainos, atklātos mežos, niedrājos vai garā zālē.[6][7] Visas Palearktikas sugas ir gājputni, ziemo Āfrikā, Indijā un Dienvidaustrumāzijā. Tropu populācijas ir nometnieki.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madagaskaras ķauķis (Nesillas typica)
Klusais ķauķis (Iduna caligata)
Olīvu ķauķis (Hippolais olivetorum)
Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus)
Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum)
Mazais purva ķauķis (Acrocephalus gracilirostris)
Skaļais ķauķis (Acrocephalus stentoreus)

Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]