Pāriet uz saturu

Skotijas karaļu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa

Šajā uzskaitījumā apkopoti Skotijas karaļi jeb skotu ķēniņi (skotu: King of Scottis). Šīs personas bija vairākām dinastijām piederīgi Skotijas Karalistes valdnieki kopš vienotas skotu ķēniņvalsts izveides 843. gadā līdz 1707. gadam, kad pēc Apvienotās Lielbritānijas Karalistes izveides viņi kļuva par Lielbritānijas karaļiem.

Skotijas Karaliste (9. gadsimts — 1707)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Alpīnu dinastija (848 — 1034)
Kenets I
Coinneach mac Ailpein
(810—858)
843. gads — 858. gada 15. februāris Alpīnu dinastija Piktu ķēniņš
Donalds I
Dòmhnall mac Ailpein
(812—862)
858. gads — 862. gada 12. aprīlis Alpīnu dinastija Piktu ķēniņš
Konstantīns I
Causantín mac Cináeda
(?—877)
862. — 877. gads Alpīnu dinastija Piktu ķēniņš
Eds
Aodh mac Choinnich
(?—878)
877. — 878. gads Alpīnu dinastija Piktu ķēniņš
Gregors
Griogair mac Dhunghail
(?—890)
878. — 889. gads Alpīnu dinastija Piktu ķēniņš
Eohaīds
Eochaid
878. — 889. gads Alpīnu dinastija Piktu ķēniņš
Donalds II
Dòmhnall mac Chòiseim
(?—900)
889. — 900. gads Alpīnu dinastija Piktu un Albas ķēniņš
Konstantīns II
Còiseam mac Aoidh
(?—952)
900. — 943. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Malkolms I
Maol Chaluim mac Dhòmhnaill
(?—954)
943. — 954. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Indulfs
Ildulb mac Causantín
(?—962)
954. — 962. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Dufs
Dub mac Maíl Coluim
(928—967)
962. — 967. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Kulens
Cuilén
(?—971)
967. — 971. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Amlafs
Amlaíb
(?—977)
971. — 977. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Kenets II
Coinneach mac Mhaoil Chaluim
(?—995)
971. — 995. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Konstantīns III
Còiseam mac Chailein
(?—952)
995. — 997. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Kenets III
Coinneach mac Dhuibh
(966—1005)
997. — 1005. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Malkolms II
Maol Chaluim mac Choinnich
(954—1034)
1005. — 1034. gads Alpīnu dinastija Albas ķēniņš
Dunkeldu dinastija (1034 — 1286)
Dankans
Donnchadh mac Crìonain
(1001—1040)
1034. — 1040. gads Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Makbets
MacBheatha mac Fhionnlaigh
(1005—1057)
1040. — 1057. gads Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Lulahs
Lughlagh mac Gille Chomghain
(1033—1078)
1057. gada 15. augusts1058. gada 17. marts Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Malkolms III
Maol Chaluim mac Dhonnchaidh
(1031—1098)
1058. — 1093. gads Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Donalds III
Dòmhnall mac Dhonnchaidh
(1032—1099)
1093. gads — 1094. gada maijs Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Dankans II
Donnchadh mac Mhaoil Chaluim
(1060—1094)
1094. gads Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Donalds III
Dòmhnall mac Dhonnchaidh
(1032—1099)
1094. gada 12. novembris1097. gads Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Edgars I
Eagar mac Mhaoil Chaluim
(1074—1107)
1097. — 1107. gads Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Aleksandrs I Dankelds
Alasdair mac Mhaoil
(1078—1124)
1107. — 1124. gads Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Dāvids I
Dàibhidh mac Mhaoil Chaluim
(1084—1153)
1124. gada aprīlis/maijs — 1153. gada 24. maijs Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Malkolms IV
Maol Chaluim mac Eanraig
(1141—1165)
1153. gada 24. maijs1165. gada 9. decembris Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Viljams Lauva
Uilleam mac Eanraig
(1143—1214)
1165. gada 9. decembris1214. gada 4. decembris Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Aleksandrs II Dankelds
Alasdair mac Uilleim
(1198—1249)
1214. gada 4. decembris1249. gada 6. jūlijs Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Aleksandrs III Dankelds
Alasdair mac Alasdair
(1241—1286)
1249. gada 6. jūlijs1286. gada 19. marts Dunkeldu dinastija Albas ķēniņš
Sverres dinastija (1286 — 1290)
Norvēģijas Jaunava Margarēte
Margaret
(1283—1290)
1286. gada 25. novembris1290. gada 26. septembris Sverres dinastija
Pirmais Interregnum (1290 — 1292)
Baliola dinastija (1292 — 1296)
Džons I Ballions
Iain Balliol
(1283—1290)
1292. gada 17. novembris1296. gada 10. jūlijs Baliola dinastija Anglijas karaļa atbalstīts Skotijas karalis
Otrais Interregnum (1296 — 1306)
Pirmais Skotijas neatkarības karš, kuru vadīja Viljams Volless (Uilleam Uallas, 1270—1305). Kara turpinājumā uzvarēja skotu neatkarības aizstāvji, par jauno karali kronēja Robertu Brūsu.
Brūsa dinastija (1306 — 1371)
Roberts I Brūss
Raibeart a Briuis
(1274—1329)
1306. gada 25. marts1329. gada 7. jūnijs Brūsa dinastija 1324. gadā Romas pāvests un 1328. gadā Anglijas karalis viņu atzina par Skotijas karali
Dāvids II
Dàibhidh Bruis
(1324—1371)
1329. gada 7. jūnijs1371. gada 22. februāris Brūsa dinastija
Stjuartu (Stewart) dinastija (1371 — 1567)
Roberts II
Raibeart II Stiùbhairt
(1316—1390)
1371. gada 22. februāris1390. gada 19. aprīlis Stjuartu dinastija
Roberts III
Raibeart III Stiùbhairt, An Righ Bhacaigh
(1337/40—1406)
1390. gada 19. aprīlis1406. gada 4. aprīlis Stjuartu dinastija
Džeimss I Stjuarts
Seumas I Stiùbhairt
(1394—1427)
1406. gada 4. aprīlis1437. gada 21. februāris Stjuartu dinastija
Džeimss II Stjuarts
Seumas II Stiùbhairt
(1430—1460)
1437. gada 21. februāris1460. gada 3. augusts Stjuartu dinastija
Džeimss III Stjuarts
Seumas III Stiùbhairt
(1451/52—1488)
1460. gada 3. augusts1488. gada 11. jūnijs Stjuartu dinastija
Džeimss IV Stjuarts
Seumas IV Stiùbhairt
(1473—1513)
1488. gada 11. jūnijs1513. gada 9. septembris Stjuartu dinastija
Džeimss V Stjuarts
Seumas V Stiùbhairt
(1512—1542)
1513. gada 9. septembris1542. gada 14. decembris Stjuartu dinastija
Marija I Stjuarte
Màiri Stiùbhairt
(1542—1587)
1542. gada 14. decembris1567. gada 24. jūlijs Stjuartu dinastija
Stjuartu (Stuart) dinastija (1567 — 1651)
Džeimss VI Stjuarts
Seumas VI Stiùbhairt
(1566—1625)
1567. gada 24. jūlijs1625. gada 27. marts Stjuartu dinastija
Čārlzs I Stjuarts
Teàrlach I Stiùbhairt
(1600—1649)
1625. gada 27. marts1649. gada 30. janvāris Stjuartu dinastija
Čārlzs II Stjuarts
Teàrlach II Stiùbhairt
(1630—1685)
1649. gada 30. janvāris1651. gada 3. septembris Stjuartu dinastija
Interregnum (1651 — 1660)
Pēc sakāves pilsoņu karā Čārlzs II Stjuarts atradās trimdā Francijā, Holandes Republikā un Spāņu Nīderlandē (1651—1660);
Anglijas, Skotijas un Īrijas kopvalstī (angļu: Commonwealth of England, Scotland and Ireland) valdīja lords protektors Olivers Kromvels.
Stjuartu (Stuart) dinastija (1660–1707)
Čārlzs II Stjuarts
Teàrlach II Stiùbhairt
(1630—1685)
1660. gada 29. maijs1685. gada 6. februāris Stjuartu dinastija
Džeimss VII Stjuarts
Seumas VII Stiùbhairt
(1633—1701)
1685. gada 6. februāris1688. gada 11. decembris (gāzts) Stjuartu dinastija
Marija II Stjuarte
Màiri II Stiùbhairt
(1662—1694)
1689. gada 13. februāris1694. gada 28. decembris Stjuartu dinastija
Viljams II
Uilleam Orains
(1650—1702)
1689. gada 13. februāris1702. gada 8. marts Stjuartu dinastija
Anna Stjuarte
Anna Stiùbhairt
(1665—1714)
1702. gada 8. marts1707. gada 1. maijs Stjuartu dinastija 1707. gada 1. maijs1714. gada 1. augusts — Lielbritānijas un Īrijas karaliene
Tālāk skatīties: Apvienotās Karalistes karaļi