Roberts Brūss

Roberts Brūss; Robert the Bruce/Roibert a Briuis/Raibeart Bruis
	Karaļa Roberta sejas rekonstrukcija
	Skotijas karalis
	Amatā; 1306 — 1329
Priekštecis	Džons I Ballions
Pēctecis	Dāvids II
Dzimšanas dati	1274. gada 11. jūlijā; Tarnberijas pils, Ēršīra, Skotija; (Deinvidēršīra, Skotija (tagad Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati	1329. gada 7. jūnijā (54 gadu vecumā); Kardrosa, Dambertonšīra, Skotija; (Ārgaila un Bjūta, Skotija (tagad Apvienotā Karaliste)
Apglabāts	Damferlainas abatija, Melrouzas abatija (sirds)
Dinastija	Brūsu dinastija
Tēvs	Roberts de Brūss
Māte	Karikas Mardžorija
Dzīvesbiedrs(-e)	Maras Izabella, Elizabete de Burga
Bērni	11 (vairāki no tiem ārpus laulības), to skaitā Dāvids II
Reliģija	katolisms

Roberts Brūss (angļu: Robert the Bruce, skotu: Robert the Bruce, skotu gēlu: Roibert a Briuis; dzimis 1274. gada 11. jūlijā, miris 1329. gada 7. jūnijā) bija Skotijas Karalistes valdnieks no 1306. gada līdz savai nāvei. Veiksmīgi vadīja skotu cīņu pret Angliju Pirmajā Skotijas neatkarības karā, pēc kura kļuva par Skotijas nacionālo varoni.

Dzīvesgājums

Dzimis 1274. gadā. Kad 1296. gadā Anglijas karalis Edvards I iebruka Skotijā, Roberts Brūss atbalstīja viņa pretenzijas uz Skotijas troni. Tomēr 1297. gada Viljama Vollesa sacelšanās laikā Roberts Brūss pieslējās Vollesam. Pēc Vollesa sakāves Folkerkas kaujā 1298. gadā Roberts Brūss atkal kļuva par Edvarda I sabiedroto. No 1298. līdz 1300. gadam Brūss bija reģentu padomē, tomēr konfliktu dēļ ar Kominu klanu atkāpās no amata.

1306. gadā strīdā Roberts Brūss nogalināja Kominu klana līderi Rudo Kominu un 1306. gada 25. martā tika kronēts par Skotijas karali. Anglijas karalis Edvards I ātri sakāva Brūsa spēkus un viņš bija spiests slēpties Hebridu salās un Īrijā. 1307. gadā Roberts Brūss atgriezās Skotijā un spēja atkarot Skotiju no Anglijas karaļa varas un saviem politiskajiem pretiniekiem. 1309. gadā Roberts Brūss Sentendrūsā sasauca Skotijas parlamentu. 1314. gada 24. jūnijā notika Banokbērnas kauja, kurā skoti smagi sakāva angļus Edvarda II vadībā un nodrošināja Skotijas Karalistes pastāvēšanu. Pēc šīs uzvaras skoti sāka iebrukumus Ziemeļanglijas teritorijā. 1324. gadā pāvests Jānis XXII atzina Robertu Brūsu par Skotijas karali, bet 1328. gadā tika noslēgts miera līgums ar Angliju.

Roberts Brūss miris 1329. gadā.