Roberts Brūss

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Roberts I Brūss)
Jump to navigation Jump to search
Roberts Brūss
Robert the Bruce/Roibert a Briuis/Raibeart Bruis
King Robert I of Scotland.jpg
Karaļa Roberta sejas rekonstrukcija
Skotijas karalis
Amatā
1306 — 1329
Priekštecis Džons I Ballions
Pēctecis Dāvids II

Dzimšanas dati 1274. gada 11. jūlijā
Tarnberijas pils, Ēršīra, Skotija
(Deinvidēršīra, Skotija (tagad Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1329. gada 7. jūnijā (54 gadu vecumā)
Kardrosa, Dambertonšīra, Skotija
(Ārgaila un Bjūta, Skotija (tagad Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Damferlainas abatija, Melrouzas abatija (sirds)
Dinastija Brūsu dinastija
Tēvs Roberts de Brūss
Māte Karikas Mardžorija
Dzīvesbiedrs(-e) Maras Izabella, Elizabete de Burga
Bērni 11 (vairāki no tiem ārpus laulības), to skaitā Dāvids II
Reliģija katolisms

Roberts Brūss (angļu: Robert the Bruce, skotu: Robert the Bruce, skotu gēlu: Roibert a Briuis; dzimis 1274. gada 11. jūlijā, miris 1329. gada 7. jūnijā) bija Skotijas karalistes valdnieks no 1306. gada līdz savai nāvei. Veiksmīgi vadīja skotu cīņu pret Angliju Pirmajā Skotijas neatkarības karā, pēc kura kļuva par Skotijas nacionālo varoni.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1274. gadā. Kad 1296. gadā Anglijas karalis Edvards I iebruka Skotijā, Roberts Brūss atbalstīja viņa pretenzijas uz Skotijas troni. Tomēr 1297. gada Viljama Vollesa sacelšanās laikā Roberts Brūss pieslējās Vollesam. Pēc Vollesa sakāves Folkerkas kaujā 1298. gadā Roberts Brūss atkal kļuva par Edvarda I sabiedroto. No 1298. līdz 1300. gadam Brūss bija reģentu padomē, tomēr konfliktu dēļ ar Kominu klanu atkāpās no amata.

1306. gadā strīdā Roberts Brūss nogalināja Kominu klana līderi Rudo Kominu un 1306. gada 25. martā tika kronēts par Skotijas karali. Anglijas karalis Edvards I ātri sakāva Brūsa spēkus un viņš bija spiests slēpties Hebridu salās un Īrijā. 1307. gadā Roberts Brūss atgriezās Skotijā un spēja atkarot Skotiju no Anglijas karaļa varas un saviem politiskajiem pretiniekiem. 1309. gadā Roberts Brūss Sentendrūsā sasauca Skotijas parlamentu. 1314. gada 24. jūnijā notika Bennokbernes kauja, kurā skoti smagi sakāva angļus Edvarda II vadībā un nodrošināja Skotijas karalistes pastāvēšanu. Pēc šīs uzvaras skoti sāka iebrukumus Ziemeļanglijas teritorijā. 1324. gadā pāvests Jānis XXII atzina Robertu Brūsu par Skotijas karali, bet 1328. gadā tika noslēgts miera līgums ar Angliju.

Roberts Brūss miris 1329. gadā.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]