Anna Stjuarte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anna
Anne
Queen Anne - Kneller 1702-04.jpg
Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene (no 1707. gada - Lielbritānijas un Īrijas karaliene)
Amatā
1702. gada 8. aprīlī — 1714. gada 1. augustā (kronēta 1702. gada 23. aprīlī)
Priekštecis Viljams III
Pēctecis Džordžs I

Dzimšanas dati 1665. gada 6. februārī
Sendžeimsa pils, Londona, Anglijas karaliste
(Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1714. gada 1. augustā
Kensigtonas pils, Londona, Anglijas karaliste
(Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Vestminsteras abatija, Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dinastija Stjuartu dinastija
Tēvs Džeimss II
Māte Anna Haida
Dzīvesbiedrs(-e) Dānijas Džordžs
Bērni princis Viljams
Paraksts Firma Reina Ana.svg

Anna Stjuarte (angļu: Anne Stuart, dzimusi 1665. gada 6. februārī, mirusi 1714. gada 1. augustā) bija pirmais Lielbritānijas monarhs. No 1702. gada 8. marta bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene. Pirms viņas valdīja Viljams III (Skotijā kā Viljams II), Annas svainis. Annas tēvs Džeimss II, kurš bija pārgājis katolicismā, tika gāzts no troņa pēc t.s. Slavenās revolūcijas, kas notika 1688./89. gadā. Svainis Viljams III un māsa Marija II abi kļuva par monarhiem, kas ir vienīgais gadījums britu vēsturē. Pēc Marijas nāves 1694. gadā Viljams III valdīja vienpersoniski līdz savai nāvei 1702. gadā.

1707. gada 1. maijā, saskaņā ar Ūnijas aktu, Anglija un Skotija tika apvienota vienā valstī, izveidojoties Lielbritānijas Karalistei. Anna kļuva par tās pirmo valdnieci, vienlaicīgi būdama Īrijas karaliene. Anna valdīja 12 gadus, nomirstot 1714. gada augustā.

Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot dzīvus pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Pēc viņas tronī kāpa Annas otrās pakāpes brālēns Hanoveres kūrfirsts Džordžs I, dibinot Hanoveres dinastiju. Džordžs I bija Bohēmijas Elizabetes mazdēls, savukārt Elizabete bija Džeimsa I Stjuarta meita.[1]

Dzimtas koks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Džeimss VI
1566–1625
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Edvards Haids
1609–1674
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Čārlzs I
1600–1649
 
 
 
 
 
Elizabete Stjuarte
1596–1662
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Laurencs Haids
1641–1711
 
Anna Haida
1637–1671
 
Džeimss II Stjuarts
1633–1701
 
Modenas Marija
1658–1718
 
Princese Marija
1631–1660
 
Čārlzs II
1630–1685
 
Hannoveres Sofija
1630–1714
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Džeims Francis Edvards
1688–1766
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Anna
1665–1714
 
Marija II Stjuarte
1662–1694
 
 
 
 
 
Viljams III
1650–1702
 
 
 
 
 
Džordžs I (Lielbritānija)
1660–1727
 
 
 
 
 
 
 

Papildliteratūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas siates[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Edmund Lodge. The Genealogy of the Existing British Peerage. Saunders and Otley, 1832. pp. 7–8
Priekštecis:
Orānijas Vilhelms
Lielbritānijas karaliene
1702.-1714.
Pēctecis:
Džordžs I