Skrajā dzelzene
Skrajā dzelzene | |
---|---|
![]() Skrajā dzelzene (Centaurea diffusa) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Apakšklase | Asteru apakšklase (Asteridae) |
Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
Ģints | Dzelzenes (Centaurea) |
Suga | Skrajā dzelzene (Centaurea diffusa) |
![]() |
Skrajā dzelzene (Centaurea diffusa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidaustrumos un Rietumāzijā. Skrajā dzelzene ir ievazāta arī Latvijas teritorijā un ir reti sastopama Rīgā un Daugavpilī. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas ir sastopami dzelzceļu uzbērumos, sausās un smilšainās nezālienēs.
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skrajā dzelzene ir viengadīgs 20-90 cm augsts lakstaugs ar stāvu un ļoti zarainu stublāju, kurš ir klāts ar raupjiem matiņiem. Viss augs pelēcīgs. Tā lapas ir 2—5 cm garas un 0.3-1 cm platas, vienkārt vai divkārt dalītas šaurās plūksnās, un pašas augšējās lapas ir veselas.
Ziedi veido 1—2 cm garus un 0,3-0,5 cm platus kurvīšus. Vienam augam ir raksturīgi ļoti daudzi ziedi, kas ir izvietoti pa vienam zaru galā. Vīkala lapas jumstiņveidīgas, bāli zaļas, galā ar cietu un asu līdz 0,5 cm dzeloni un vēl sānos ar dažām asām smailītēm. Ziedi parasti ir balti, taču tiem var būt blāvi zilgana, blāvi violeta vai blāvi dzeltenīga nokrāsa. Auglis ir kails sēklenis bez matkausa.
Zied no augusta līdz oktobrim.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «skrajā dzelzene - Centaurea diffusa Lam. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-06.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skrajā dzelzene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)