Slādkovičovo
| Slādkovičovo | ||
|---|---|---|
| Sládkovičovo | ||
|
Slādkovičovo | ||
| ||
| Koordinātas: 48°12′04″N 17°38′18″E / 48.20111°N 17.63833°EKoordinātas: 48°12′04″N 17°38′18″E / 48.20111°N 17.63833°E | ||
| Valsts |
| |
| Apgabals | Trnavas apgabals | |
| Apriņķis | Galantas apriņķis | |
| Rakstos | 1252 | |
| Pilsētas tiesības | 1582 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 29,09 km2 | |
| Augstums | 121 m | |
| Iedzīvotāji (2025)[1] | ||
| • kopā | 5 365 | |
| • blīvums | 182,5/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
|
| ||
Slādkovičovo (slovāku: Sládkovičovo) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Galantas apriņķī.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1252. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Galanta līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Diosega (Diószeg). Arī slovāki līdz 1948. gadam, kad tā tika pārsaukta slovāku dzejnieka Andreja Slādkoviča vārdā, pilsētu dēvēja par Dioseku (Diosek). Pilsētas tiesības no 1582. gada. 1786. gadā imperators Jozefs II pilsētā nometināja vācu amatniekus. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā, pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, pilsēta ietilpa Ungārijā. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]2011. gadā absolūtais vairākums (64,32 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki, dzīvoja arī ungāri (31,70 % ), citas tautības (3,98 %). Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (58,04 %), nereliģiozi (33,96 %), luterticīgie (6,30 %).
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sládkovičovo.
|
- ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprīlis 2026; publicēšanas datums: 31 marts 2026.