Somzīlīšu dzimta
| Somzīlīšu dzimta Remizidae (Olphe-Galliard, 1891) | |
|---|---|
 Dzeltengalvas zīlīte (Auriparus flaviceps) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Somzīlīšu dzimta (Remizidae) |
 Somzīlīšu dzimta Vikikrātuvē | |
Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir 11 sugas, kas sistematizētas 3 ģintīs.[1]
Sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Lielākā no visām trijām ģintīm ir Āfrikas somzīlīšu ģints (Anthoscopus), kas apvieno 6 sugas. Toties dzeltengalvas zīlīšu ģints (Auriparus) ir monotipiska (tikai viena suga).[1]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Latvijā sastopama viena somzīlīšu dzimtas suga — somzīlīte (Remiz pendulinus), kas piemērotās vietās, gar dažādiem ūdenstilpēm ar aizaugošiem krastiem, ir diezgan parasta ligzdotāja.[2][3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Somzīlīšu dzimtas sugas ir maza auguma putni, līdzīgi zīlītēm. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, ir 7,5—11 cm, svars 4,6—12,5 g. Lielākā dzimtā ir somzīlīte. Knābis smalks, gals ass kā adata. Spārni īsi un noapaļoti, aste īsa. Apspalvojums gaiši pelēks, balts vai dzeltens. Dažām sugām ir melnas, kastaņbrūnas, koši dzeltenas vai sarkanas detaļas.[4][5]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Eirāzijas ziemeļu reģiona somzīlīšu sugas ir gājputni, tomēr lielākā daļa sugu ir nometnieki. Somzīlītes galvenokārt uzturas atklātās ainavās ar kokiem un krūmiem, sastopamas gan tuksnešos, gan purvos, gan lietusmežos. Tās ir sabiedriskas un veido nelielus barus.[4]
Somzīlītes, līdzīgi kā zīlītes, ir ļoti aktīvas un enerģiskas, izveicīgas un akrobātiskas, spējot karāties koku zaros ar galvu uz leju. Barojas galvenokārt ar kukaiņiem. To samērā garais un smalkais knābis piemērots, lai aizsniegtu kukaiņus pat vissmalkākajās spraudziņās un mizu rieviņās. Lielākus kukaiņus pietur ar pirkstiem, kamēr ar knābi to saplosa gabalos. Barojas arī ar nektāru, sēklām un augļiem.[6]
Dzimtas nosaukums — somzīlītes — norāda uz šo zīlīšu īpatnējo ligzdas veidu, kas atgādina bumbierveida somu. Ligzda tiek vīta no zirnekļu tīkliem, dzīvnieku vilnas un mīkstiem augiem, konstrukciju papildus nostiprinot ar koka zariem vai auga stublājiem, kurā ligzda tiek būvēta. Āfrikas somzīlīšu ligzdas ir īpaši sarežģītas — virs īstās ligzdas ieejas ir arī viltus ieejas uz viltus kambariem. Turklāt īstā ieeja tiek paslēpta zem klapes, kas, putnam ielienot ligzdā, pati aizveras.[6]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Somzīlīšu dzimta (Remizidae)
- Āfrikas somzīlītes (Anthoscopus)
- Dzeltenā somzīlīte (Anthoscopus parvulus)
- Kāpzemes somzīlīte (Anthoscopus minutus)
- Mežu somzīlīte (Anthoscopus flavifrons)
- Pelēkā somzīlīte (Anthoscopus caroli)
- Peļukrāsas somzīlīte (Anthoscopus musculus)
- Sennāras somzīlīte (Anthoscopus punctifrons)
- Dzeltengalvas zīlītes (Auriparus)
- Dzeltengalvas zīlīte (Auriparus flaviceps)
- Somzīlītes (Remiz)
- Ķīnas somzīlīte (Remiz consobrinus)
- Melngalvas somzīlīte (Remiz macronyx)
- Somzīlīte (Remiz pendulinus)
- Vainaga somzīlīte (Remiz coronatus)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Waxwings and allies, tits, penduline tits, 2018
- ↑ «Latvijas Daba: Somzīlīšu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. maijā. Skatīts: 2018. gada 27. martā.
- ↑ «Ornitofaunistika: Somzīlīte Remiz pendulinus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 27. martā.
- ↑ 4,0 4,1 Perrins, Christopher M. (2003): "Penduline Tits". In Perrins, Christopher (editor): The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. ISBN 1-55297-777-3.
- ↑ Encyclopedia: Penduline Titmice (Remizidae)
- ↑ 6,0 6,1 Madge, Steve (2008). "Family Remizidae (Penduline-tits)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; David, Christie. Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Penduline-tits to Shrikes. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 52–75. ISBN 978-84-96553-45-3.