Spāres (zivis)
- Šis raksts ir par zivīm. Par kukaiņiem skatīt rakstu spāres.
| Spāres Ballerus (Heckel, 1843) | |
|---|---|
 Spāre (Ballerus ballerus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Spāres (Ballerus) |
 Spāres Vikikrātuvē | |
Spāres, spāru ģints (Ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas. Abas mājo lielās upēs un to ietekās jūrā, sastopamas Eirāzijā.[1] Ķermenis spārēm augsts, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz priekšu.[2] Baltacu plaudim, atšķirībā no spāres, ir ļoti lielas acis, kas ir vienādi lielas ar purnu (attālumu no acs līdz purna galam), līdz ar to mute ir maza.[3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā mājo viena spāru ģints suga — spāre (Ballerus ballerus),[2] kas sastopama ļoti reti. Tās izplatību saista ar Daugavu, Gaujas lejteci, Lielupi, Ventu, Salacu un piejūras ezeriem (Babītes, Juglas, Mazo Baltezeru, Ķīšezeru un Lielo Baltezeru), kā arī ar Rīgas līci. Pēc arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem datiem spāre Daugavā bijusi sastopama arī 1000. gadā pirms mūsu ēras. Kopš 1995. gada tā ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Spāru ģints (Ballerus)[1]
- Baltacu plaudis (Ballerus sapa)
- Spāre (Ballerus ballerus)