Sparģeļi
| Sparģeļi Asparagus officinalis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Asparāgu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Asparāgu dzimta (Asparagaceae) |
| Ģints | Asparāgi (Asparagus) |
| Suga | Sparģeļi (A. officinalis) |
| Sinonīmi | |
| |
 Sparģeļi Vikikrātuvē | |
Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzinumu galotnes tiek izmantotas uzturā. Stumbra augstums sasniedz 150 cm. Tie ir kāpelētājaugi ar reducētām zvīņveida lapām. Ziedi ir nelieli, galvenokārt dzelteni. Zied jūnijā un jūlijā. Tā auglis ir sarkana oga. Sparģeļu saknes tiek izmantotas arī ārstniecībā.
Pārliecinoši visvairāk sparģeļu tiek izaudzēts Ķīnā. Tur tiek novākti gandrīz 90% no visas kopējās pasaules sparģeļu ražas.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]18. un 19. gadsimtā sparģeļus latviešu valodā sauca par skostiņiem.[1] Padomju okupācijas laikā sparģeļi pazuda no latviešu ēdienkartes, bet 1990. gados tos atkal popularizēja pavārs Mārtiņš Rītiņš un mūsdienās to audzē arī vairākas saimniecības Latvijā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Baltijas Vēstnesis, 1888. gads[novecojusi saite] Raksts par skostiņu audzēšanu
- ↑ «Sparģeļi Latvijā. Kā tie pazuda okupācijas laikā un atgriezās ar Mārtiņa Rītiņa svētību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-02.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|