Špics

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Spitz)
Špics
Sibīrijas haskijs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsSuņi (Canis)
SugaPelēkais vilks (Canis lupus)
PasugaSuns (Canis lupus familiaris)
Špics Vikikrātuvē

Špics (vācu: Spitze) ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs. Raksturīgās pazīmes ir biezs, gaišs kažoks, ļoti bieži balts, stāvas, smailas ausis un smails purns. Aste parasti ir pacelta uz augšu un sagriezta ritenī. Špica tipa suņi ir piemēroti aukstam klimatam, tiem ir mitrumizturīgi kažoki, ar ļoti biezu pavilnu. Mazās ausis ir piemērotas tam, lai neapsaltu, ķepu apakšas špiciem apaug ar biezu vilnu, kas sargā ķepas no ledus un sniega.[1]

Špica tipa suņiem ir saglabājies savvaļas dzīvnieka raksturs, tie ir neatkarīgi, aizdomīgi, tie var būt agresīvi pret nepazīstamiem cilvēkiem vai dzīvniekiem, tādēļ to audzināšanā ir jāiegulda liels darbs. Piemēram, Karēlijas lāčusuni ir gandrīz neiespējami izaudzināt par sabiedrisku suni. Tajā pašā laikā ir špicveidīgie suņi, kas ir ļoti draudzīgi un sabiedriski, līdz ar to pilnīgi nepiemēroti sargāšanai, piemēram, Sibīrijas haskijs.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par špicu izcelsmi nav daudz faktu, bet lielākā daļa špicu ir veidojušies Arktiskajos reģionos. Lai arī ārēji špics ir diezgan līdzīgs pelēkajam vilkam, arheoloģiski nav atrastas nekādas liecības par vilka un špica tiešu saistību. 5000 gadus veci fosilie špica kauli liecina par to, ka špics ir bijis sakrustojies ar vilku. DNS pētījumi ir apliecinājuši, ka ģenētiski špici ir vistuvākie radinieki pelēkajam vilkam, tādēļ zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka špici ir visvecākais suņu tips.

Vēl nesenā pagātnē, lai iegūtu vilkam līdzīgus suņus, špica tipa suņi tika krustoti ar vilkiem, tādā veidā ir radusies Aļaskas malamuta šķirne.

Pirms 3000 gadiem špica tipa suņi sāka migrēt no Arktikas uz Eiropu, Ziemeļameriku, Āziju un arī uz Āfriku. Šveicē ir atrasti seni špica tipa suņa kauli, kas ir 2000 gadus veci, neviens nešaubās, ka šie suņi ir bijuši priekšteči vācu špicam un shiperkem. Špicveidīgi suņi ir atrodami Sibīrijā un Mongolijā, vairāku gadsimtu laikā tie sasniedza arī Ķīnu un Japānu. Šie Āzijas senie špici kļuva par senčiem čau čau un akita suņiem.

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Špica tipa suņi ir selekcionēti trīs dažādiem nolūkiem: medībām, ganīšanai un nartu vilkšanai. Lielākās šķirnes parasti ir domātas medībām, piemēram, Karēlijas lāčusuns vai norvēģu melnais aļņusuns, abi ir domāti lielu dzīvnieku medībām: lāčiem un aļņiem. Mazākas šķirnes kā somu špics un lundehunds ir paredzēti putnu un mazāku dzīvnieku medībām.

Vislielākās šķirnes, piemēram, Kanādas eskimosu suns un Grenlandes suns, bija paredzētas, lai vilktu nartas. Lielo šķirņu suņus šim nolūkam lietoja līdz 19. gadsimtam. Pamazām cilvēki sāka saprast, ka suņa izmērs nav noteicošs ilgstošai izturībai, tādēļ Sibīrijas haskiji, kas bija daudz mazāki un barības ziņā ekonomiskāki, ieņēma lielo suņu vietu kamanās gan Kanādā, gan Aļaskā. Skandināvijas ziemeļos sāmi kā kamanu suņus lietoja somu Lapzemes suņus

Špicu glītais izskats, tā biezais, mīkstais, bet tajā pašā laikā stingrais kažoks, ritenī rotaļīgi sagrieztā aste ir mudinājusi cilvēkus selekcionēt dekoratīvos špicus, piemēram, amerikāņu eskimosu špics, Aļaskas klikai špics, vācu špics, Pomerānijas špics un papillons.

Špica tipa suņi var tikt iedalīti dažādās klasēs, kā dekoratīvie suņi, ganu suņi, kamanu suņi vai medību suņi.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akita
Aļaskas haskijs
Aļaskas klikai špics
Aļaskas malamuts
Amerikas akita
Amerikāņu eskimosu suns
Austrumsibīrijas laika
Bắc Hà suns
Činūks
Čau čau
Kamanu suns Čukotka
Eirāzietis
Grenlandes suns
Hmongu bobteila suns
Hokaidietis
Indijas špics
Islandes ganusuns
Itāļu špics
Japāņu špics
Kajs
Kanaanas suns
Kanādas eskimosu suns
Karēlijas laika
Karēlijas lāčusuns
Kintamans
Kisju
Korejas džindo suns
Labradoras haskijs
Lapzemes ganusuns

Lundehunds
Makenzijas riverhaskijs
Norbotenas špics
Norvēģu buhunds
Norvēģu melnais aļņusuns
Norvēģu pelēkais aļņusuns
Papillons
Punduršpics
Pungsans
Rietumkrievijas laika
Rietumsibīrijas laika
Ryukyu suns
Sahalīnas haskijs
Samojeds
Shiperke
Sepalas Sibīrijas kamanu suns
Sibīrijas haskijs
Somu Lapzemes suns
Somu špics
Šarpejs
Šiba
Šikoku (suns)
Vācu špics
Vilku špics
Ziemeļu inuitu suns
Zviedru aļņusuns
Zviedru Lapzemes suns
Zviedru valhunds
Tai suns
Zerdava

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Spitz Dog - Spitz Type Dog Breed Explained». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 2. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]