Sprogainā cekula sīlis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sprogainā cekula sīlis
Cyanocorax cristatellus
(Temminck, 1823)
Sprogainā cekula sīlis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsCekulsīļi (Cyanocorax)
SugaSprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus)
Sprogainā cekula sīlis Vikikrātuvē

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sprogainā cekula sīlis ir Dienvidamerikas centrālās daļas ligzdotājs. Tā izplatības areāls aptver Amazones baseinu.[2] Sastopams Brazīlijā, Bolīvijā un Paragvajā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sprogainā cekula sīļa krūtis un pavēdere ir koši balti
Mugura un spārni ir tumši zili

Sprogainā cekula sīlis pieder Jaunās pasaules putnu grupai. Tas ir vidēji liels starp vārnu dzimtas putniem, bet salīdzinoši liels starp cekulsīļiem. Ķermeņa garums apmēram 35 cm, svars 178 g.[4]

Apspalvojums uz muguras un spārniem ir tumši zils, galva un kakls ir gandrīz melni vai tumši brūni, krūtis un pavēdere ir sniega baltas. Astes spalvas ir tumši zilas, vienā krāsā ar muguru, bet to gali līdz pusei ir balti. Uz pieres tam ir izteiksmīgs cekuls, kura spalvas viegli sprogojas. Tēviņiem cekuls ir lielāks kā mātītēm, lai gan kopumā abi dzimumi izskatās līdzīgi.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sprogainā cekula sīlis ir skaļš putns, tā klaigāšana atgādina vārnas balsi. Sprogāna cekula sīļi dzīvo nelielās grupās, kurās ir 9—11 īpatņi. Grupai ir sava teritorija, bet kaimiņu teritorijas var pārsegties.[5] Visu dienu grupa kopīgi pārvietojas pa mežu, meklējot barību. Viens no grupas uzmana, vai netuvojas ienaidnieki. Ja parādās kāds plēsīgs putns, sargs skaļi brīdina pārējos.[5]

Sprogainā cekula sīļa ienaidnieki ir dzeltengalvas karakara (Milvago chimachima), baltvaigu karakara (Caracara cheriway), ceļmalu vanags (Buteo magnirostris) un melnais kalitrikss (Callithrix penicillata).[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sprogainā cekula sīlis ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem, citiem bezmugurkaulniekiem, vardēm, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, olām, riekstiem, sēklām un augļiem. Tam ļoti garšo Šeflēra lietussarga auga (Schefflera actinophylla) augļi. Kā arī ir novērots, ka tas stundām pavada pekanriekstu kokos (Caryocar brasiliense), lai no ziediem sūktu nektāru.[6]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sprogainā cekula sīļa riests sākas septembrī, līdzko sākas lietus sezona. Ligzda tiek būvēta dažādos kokos, bet visbiežāk pekanriekstu kokos. Dominējošam pārim mazuļus audzināt palīdz visa grupa. Grupas putni sargā teritoriju, baro putnēnus un tīra ligzdu. Iespējams, ka vienā ligzdā tiek iedētas vairāku mātīšu olas.[5]

Ligzdai ir bļodas forma, tā tiek būvēta no zariem un izoderēta ar saknītēm, liānām un lapām. Dējumā ir 5—6 olas. Tās ir gaiši zilizaļas ar brūniem raibumiņiem. Ola ir apmēram 34 mm gara un 24 mm plata. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Inkubācijas periods ilgst 18—20 dienas, putnēni izlido pēc 24 dienām.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]