Spānijas ģeogrāfija
| Spānijas ģeogrāfija | |
| |
| Kontinents | Eiropa |
| Reģions | Dienvideiropa Pireneju pussala |
| Koordinātas | 40°00'Z 4°00' R |
| Platība | 50. lielākā valsts 504 782 km² 98,96% sauszeme 1,04 % ūdenskrātuves |
Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no Pireneju pussalas. Tās kopēja platība ir 504782 km², no kuras 499542 km² ir sauszeme, bet 5240 km² ir ūdenskrātuves.[1] Spānijas sauszemes robežas garums ir 1917,8 km.[1] Ziemeļrietumos caur Pireneju kalniem Spānija robežojas ar Franciju un Andoru, bet rietumos ar Portugāli. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km.[1] Ziemeļos Spāniju apskalo Biskajas līcis (spāņi paši to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos - Atlantijas okeāns, bet no dienvidiem līdz pat austrumiem - Vidusjūra un Baleāru jūra. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča - tikai 710 km. Spānijas pašos dienvidos to no Āfrikas (precīzāk, no Marokas) atdala Gibraltāra šaurums, kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku šajā vietā ir tikai 13 kilometri.
Pie Spānijas teritorijas pieskaita arī Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas dienvidrietumos no Spānijas Atlantijas okeānā, 108 km ziemeļrietumos no Āfrikas krastiem. Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (plazas de soberanía) Marokas piejūras teritorijā: Seūta, Melilja, Alusemasa, Velesa de la Gomera un Čafarinu salas.
Robežas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielāko daļu Spānijas apskalo ūdeņi. Dienvidos un austrumos no Gibraltāra to apskalo Vidusjūra, dienvidrietumos un ziemeļrietumos - Atlantijas okeāns, bet ziemeļos Biskajas līcis. Savukārt sauszemes robežas tai ir ar Franciju un Andoru ziemeļaustrumos, bet rietumos ar Portugāli. Dienvidos tā robežojas arī ar nelielo Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Gibraltāru. Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas, kuras atrodas Marokas piejūras teritorijā.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, Vidusjūras klimats un kalnu klimats.
Lielākajā daļā Spānijas valda silts Vidusjūras klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. Spānijas ziemeļos gaisa temperatūra dažkārt ziemā ir zem 0 °C, bet Spānijas dienvidu piekrastē, diennakts vidēja gaisa temperatūra ziemā ir 13,9 °C. Valsts lielākajā daļā nokrišņu daudzums ir mazāks nekā 600 mm.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Spānija ir politiski organizēta 17 autonomās kopienās (comunidades autónomas) un 2 autonomās pilsētās (ciudades autónomas) - Seuta un Melilja.
Administratīvi Spānija arī dalās piecdesmit provincēs. Septiņas autonomās kopienas sastāv tikai no vienas provinces: Astūrija, Baleāru Salas, Kantabrija, Larjoha, Madride, Mursija un Navarra.
Vēsturiski dažas provinces bija arī sadalītas komarkās (aptuveni līdzvērtīgas ar ASV apgabaliem vai Anglijas rajoniem). Zemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir municipalitāte (municipio).
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |