Stērstu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stērstu dzimta
Emberizidae (Vigors, 1831)
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Stērstu dzimta (Emberizidae)
Stērstu dzimta Vikikrātuvē

Stērstu dzimta (Emberizidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 181 neliela auguma dziedātājputnu sugu un tiek iedalītas 30 ģintīs.[1] Vecajā Pasaulē šīs sugas visbiežāk sauc par stērstēm, bet Amerikā par zvirbuļiem, lai gan šīs sugas nav tuvu radniecīgas Vecās pasaules zvirbuļu dzimtai (Passeridae).

Visticamākais, ka stērstu dzimta ir attīstījusies Dienvidamerikā, pēc tam izplatījusies tālāk uz Ziemeļameriku un, šķērsojot Beringa šaurumu, sasniegusi Āziju un turpinājusi izplatīties rietumu virzienā uz Eiropu un Āfriku.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza stērste (Emberiza hortulana) Latvijā ir aizsargājama suga

Latvijā saskaņā ar jaunāko sistemātiku sastopamas 9 stērstu dzimtas sugas: birztalu stērste (Emberiza aureola), dārza stērste (Emberiza hortulana), dzeltenā stērste (Emberiza citrinella), lielā stērste (Emberiza calandra), mazā stērste (Emberiza pusilla), melngalvas stērste (Emberiza melanocephala), meža stērste (Emberiza rustica), niedru stērste (Emberiza schoeniclus) un priežu stērste (Emberiza leucocephalos).[3] Latvijā visbiežāk sastopama ir dzeltenā stērste.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stērstu dzimtas sugas ir nelieli putniņi, vidēji 15 cm gari, un kā sēklēdājiem to knābji ir konusveidīgi, līdzīgi žubīšu dzimtas (Fringillidae) putniem. Lielākā dzimtā ir Aberta stērste (Melozone aberti), kuras ķermeņa garums ir 24 cm,[5] bet smagākā dzimtā ir kanjona stērste (Melozone fusca), kuras svars sasniedz 54 g.[6] Lielākajai daļai stērstu sugu apspalvojums ir brūns vai brūnipelēks, lai gan dažas sugas ir ļoti košas un dekoratīvas.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) Baltijas jūras reģionā novērojama kā rets viesis

Stērstu dzimta ir ļoti plaša un tās putni mājo dažādos biotopos, tie var būt meži, krūmāji, purvi un pļavas. Šīs dzimtas sugas pamatā barojas ar sēklām, bet nelielos daudzumos arī ar kukaiņiem, īpaši vairošanās sezonas laikā.[7] To uzvedība ir ļoti līdzīga žubītēm, ar kurām tās kādreiz tika sistematizētas žubīšu dzimtā.[7]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā daudzās citās putnu dzimtās, arī stērstu dzimtā ik pa laikam tiek ieviestas izmaiņas, kas balstītas uz pēdējo gadu ģenētiskajiem pētījumiem. Visas kādreizējā Eirāzijā dzīvojošās stērstu ģintis mūsdienās apvienotas ar stērstu ģinti (Emberiza).[1] Toties trīs Arktikas ģintis — Arktikas stērstes (Calcarius), sniedzes (Plectrophenax) un melnkrūšu stērstes (Rhynchophanes) — izdalītas atsevišķā Arktikas stērstu dzimtā (Calcariidae).[8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kukurūzas stērste (Emberiza calandra)
Olīvu zvirbulis (Arremonops rufivirgatus)
Baltsejas zemeszvirbulis (Melozone biarcuata)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Buntings, sparrows & bush tanagers
  2. The Emberizidae family
  3. Latvijas Daba: Strēstu dzimta (Emberizidae)
  4. Putni (Aves): Zvirbuļveidīgie
  5. Abert's Towhee
  6. Canyon Towhee
  7. 7,0 7,1 Baptista, Luis F. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 210–212. ISBN 1-85391-186-0.
  8. Alström P, Olsson U, Lei F, Wang HT, Gao W, Sundberg P (2008). "Phylogeny and classification of the Old World Emberizini (Aves, Passeriformes)". Molecular Phylogenetics and Evolution 47 (3): 960–73. doi:10.1016/j.ympev.2007.12.007. PMID 18411062

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]