Stērstes
| Stērstes Emberiza (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
_-_%D0%A6%D0%B0%D0%B3%D0%B0%D0%B0%D0%BD%D1%88%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%B0%D1%82_%D1%85%D3%A9%D0%BC%D1%80%D3%A9%D0%B3_(15617685422).jpg) Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
 Stērstes Vikikrātuvē | |
Stērstes, stērstu ģints (Emberiza) ir vienīgā stērstu dzimtas (Emberizidae) ģints, kas apvieno 44 neliela auguma dziedātājputnu sugas.[1] Tās izplatītas Vecajā Pasaulē — Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā sastopamas 9 stērstu ģints sugas: birztalu stērste (Emberiza aureola), dārza stērste (Emberiza hortulana), dzeltenā stērste (Emberiza citrinella), lielā stērste (Emberiza calandra), mazā stērste (Emberiza pusilla), melngalvas stērste (Emberiza melanocephala), meža stērste (Emberiza rustica), niedru stērste (Emberiza schoeniclus) un priežu stērste (Emberiza leucocephalos).[3] Turklāt stērstu ģints sugas ir vienīgās Latvijā sastopamās stērstu dzimtas sugas. Visbiežāk sastopama ir dzeltenā stērste.[4]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stērstes ir nelieli dziedātājputni, kurus augumā var salīdzināt ar zvirbuli. To knābji ir īsi, samērā masīvi, konusveidīgi un pavisam nedaudz izliekti. Galva proporcionāli liela, ovāla, kakls ļoti īss, ķermenis kompakts. Stērstu kājas ir vidēji garas un spēcīgas, pirksti samērā gari, kā arī nagi ir gari un līki. Spārni samērā gari, bet aste vidēji gara. Stērstu apspalvojums ir mīksts un atkarībā no sugas var būt dažādos toņos - lielākajai daļai no dzeltena līdz brūnam. Galva bieži ir citā krāsā.[5] Tēviņiem un mātītēm apspalvojums parasti ir atšķirīgs un dažu sugu tēviņi ir ļoti koši.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
_Eocheong_Island_Korea_2012.jpg)
Stērstu dzimta (Emberizidae)[1]
- Stērstu ģints (Emberiza)
- Akmeņu stērste (Emberiza buchanani)
- Baltgalvas stērste (Emberiza stewarti)
- Baltsvītru stērste (Emberiza tahapisi)
- Baltaču stērste (Emberiza cabanisi)
- Bērausu stērste (Emberiza fucata)
- Birztalu stērste (Emberiza aureola)
- Brūnā stērste (Emberiza affinis)
- Cekulainā stērste (Emberiza lathami)
- Ceru stērste (Emberiza yessoensis)
- Cīruļstērste (Emberiza impetuani)
- Dārza stērste (Emberiza hortulana)
- Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)
- Dzeltenrīkles stērste (Emberiza elegans)
- Dzeltenvēdera stērste (Emberiza flaviventris)
- Gaišā stērste (Emberiza cineracea)
- Godļevska stērste (Emberiza godlewskii)
- Iedzeltenā stērste (Emberiza sulphurata)
- Jankovska stērste (Emberiza jankowskii)
- Kalnu stērste (Emberiza striolata)
- Kāpas stērste (Emberiza capensis)
- Klinšu stērste (Emberiza cia)
- Kozlova stērste (Emberiza koslowi)
- Lielā stērste (Emberiza calandra)
- Maurīcijas baltsvītru stērste (Emberiza goslingi)
- Mazā stērste (Emberiza pusilla)
- Mājas stērste (Emberiza sahari)
- Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala)
- Meža stērste (Emberiza rustica)
- Mēļā stērste (Emberiza siemsseni)
- Niedru stērste (Emberiza schoeniclus)
- Pelēkā stērste (Emberiza variabilis)
- Pelēkgalvas stērste (Emberiza spodocephala)
- Pļavu stērste (Emberiza cioides)
- Priežu stērste (Emberiza leucocephalos)
- Rudā stērste (Emberiza rutila)
- Rudgalvas stērste (Emberiza bruniceps)
- Rudrīkles stērste (Emberiza caesia)
- Sokotras stērste (Emberiza socotrana)
- Somālijas stērste (Emberiza poliopleura)
- Tristrama stērste (Emberiza tristrami)
- Vinsenta stērste (Emberiza vincenti)
- Zeltaču stērste (Emberiza chrysophrys)
- Ziemeļu stērste (Emberiza pallasi)
- Žogu stērste (Emberiza cirlus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Buntings, 2018
- ↑ 2,0 2,1 Britannica: Emberiza
- ↑ «Latvijas Daba: Strēstu dzimta (Emberizidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 19. aprīlī.
- ↑ «Putni (Aves): Zvirbuļveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 19. aprīlī.
- ↑ «Genus Emberiza». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlī.