Dārza stērste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza stērste
Emberiza hortulana (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaStērstu dzimta (Emberizidae)
ĢintsStērstes (Emberiza)
SugaDārza stērste (Emberiza hortulana)
Dārza stērste Vikikrātuvē

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza stērste Turcijā, attēlā tēviņš
Dārza stērste Ukrainā, attēlā mātīte

Eiropā dārza stērste izplatīta fragmentāri, vairāk tās austrumu daļā, sākot no Polijas un Somijas. Austrumos sastopama līdz Altajam un Mongolijas ziemeļrietumiem. Dienvidos areāls iesniedzas Turcijā, Irākas ziemeļos un Irānā gar Kaspijas jūru, sasniedzot Kopetdaga kalnus. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[1][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza stērste Latvijā vietām ir diezgan parasta ligzdotāja, bet izplatība nevienmērīga. Vairāk sastopama rietumu daļā. Migrācijas laikā dārza stērste Latviju arī caurceļo, bet skaits nav liels.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza stērste ir neliela auguma, slaids dziedātājputns ar relatīvi garu, spēcīgu knābi un apaļu galvu.[4][5] Ķermeņa garums 15—17 cm, spārnu plētums 23—29 cm, svars 18—30 g.[4][5][6]

Apspalvojums ķermeņa augšpusē abiem dzimumiem pelēkbrūns ar tumšāk brūnām svītriņām. Spārnu lidspalvas sarkanbrūnas. Acis tumši brūnas, ap acīm dzeltens gredzens (kas tēviņiem ir košāk dzeltens). Knābis rozīgi brūns ar melnu galu, kājas rozīgi brūnas. Tēviņam ir gaiši pelēkzaļa galva un krūšu augšējā daļa, pakakle dzeltena, vaigi dzeltenzaļi ar košāk dzeltenām "ūsām", vēders rudi brūns. Mātītei vēders dzeltenīgi brūns ar tumšāk brūnām svītriņām.[4][6] Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet to apspalvojums ir tumšāks ar vairāk svītriņām.[5][6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūnija sākumam
Dārza stērstes olas

Dārza stērste ir gājputns. Ligzdošanai labprātāk izvēlas reģionus ar kontinentālāku klimatu — pēc iespējas vairāk saulainu dienu un mazāk lietainu. Izplatības ziemeļu reģionos galvenokārt uzturas lauksaimniecības teritorijās, kurās ir viegla augsne un nenotiek pārāk intensīva saimniekošana. Svarīgi, lai tuvumā būtu daži koki vai krūmi. Mežu teritorijās apmetas mežmalās, meža lauču vai ceļu tuvumā. Izplatības dienvidu reģionos uzturas klinšainās, atklātās vietās ar dažiem krūmiem, līdz 2400 m virs jūras līmeņa.[1] Rudens migrācija parasti sākas augusta vidū.[1] Pārlidojumi tiek veikti nakts laikā.[4]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas laikā dārza stērste galvenokārt barojas ar bezmugurkaulniekiem, piemēram, skudrām, tauriņiem un sienāžiem. Barību meklē gan uz zemes, gan koku un krūmu lapotnē. Īpaši iecienīti ir ozoli (kukaiņu meklēšanai) un priedes (sēklu lasīšanai). Ārpus vairošanās sezonas galvenokārt barojas ar sēklām.[1][5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza stērstes veido monogāmus pārus.[6] Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūnija sākumam. Ligzdu būvē mātīte no salmiem, zāļu stiebriem, lapām un saknītēm. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, saknītēm un matiem. Tā parasti atrodas uz zemes, paslēpta labības vai kartupeļu laukā, vai zem kada krūma zariem.

Dējumā ir 3—6 olas (biežāk 4—5 olas). Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki, lai gan perē galvenokārt mātīte, bet tēviņš aizsargā ligzdu no iespējamiem ienaidniekiem. Jaunie putni ligzdu atstāj 10—13 dienu vecumā, lidot sāk pēc apmēram četrām dienām.[1][4][5][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]