Lielā stērste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lielā stērste
Emberiza calandra (Linnaeus, 1758)
Lielā stērste
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaStērstu dzimta (Emberizidae)
ĢintsStērstes (Emberiza)
SugaLielā stērste (Emberiza calandra)
Sinonīmi
  • Miliaria calandra
Lielā stērste Vikikrātuvē

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.[1] Tai ir divas pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa ppopulācijas ziemo ligzdošanas areāla robežās
Lielā stērste Latvijā sastopama reti

Lielā stērste ligzdo Centrāleiropā un Dienvideiropā, Ziemeļāfrikas rietumos, Tuvajos Austrumos un lokalizēta populācija ligzdo Vidusāzijā. Eiropā areāls uz ziemeļiem sasniedz Lielbritāniju un Dāniju. Robeža seko Baltijas jūras dienvidu krastam aptuveni līdz Kaļiņingradas apgabalam, ietver Poliju, Lietuvas un Baltkrievijas dienvidu malu, Ukrainu un Krievijas dienviddaļu līdz Kaspijas jūrai.[3]

Mēdz ieklejot Ziemeļeiropā, sasniedzot Fēru salas, Norvēģiju un Somiju.[1] Ziemā veic nelielu distanču migrāciju — lielākā daļa putnu paliek ligzdošanas areāla robežās. Tālākas migrācijas veic austrumu populācijas, sasniedzot Ēģipti un Persijas līci.[1][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā stērste Latvijā sastopama reti. Kopš 1978. gada bijuši 18 novērojumi. Neskatoties uz to, iespējams, daži pāri tomēr ligzdo, jo ir atkārtoti novērojumi vienā un tajā pašā apvidū dažādos gados. Piemēram: Babītes ezera rietumu galā, BarkavasDegumnieku apvidū un Saldus novadā. Lielā stērste novērota atkārtoti arī Papē, tikai ar lielāku gadu starpību.

Raksturīgajā biotopā, klajos lauku apvidos, īpaši nostāk no ceļiem, tā var viegli palikt nepamanīta. Domājams, ka atsevišķi īpatņi uzturas Latvijā katru gadu.[3] Latvijā sastopama nominālpasuga E. c. calandra.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās stērstes tēviņš ir lielākais no visām stērstēm
Lielā stērste mēdz vērot apkārtni no novērošanas posteņa

Lielā stērste ir masīva stērste ar lielu knābi un spēcīgām kājām. Tēviņš lielāks nekā mātīte, turklāt lielās stērstes tēviņš ir lielākais no visām stērstēm.[4] Ķermeņa garums 16—19 cm, spārnu plētums 27—30 cm, svars 32—67 g.[4][5]

Apspalvojums abiem dzimumiem līdzīgs — brūns ar tumši brūnām svītriņām. Krūtis un vēders nedaudz gaišāki kā mugurpuse. Vizuāli līdzīgāks zvirbuļa mātītei vai lauku cīrulim, nekā pārējām stērstēm.[4] Acis tumši brūnas, knābis dzeltens. Īsos pārlidojumos lielajai stērstei kājas parasti karājas lejup (nepievilktas pie ķermeņa). Šī īpašība var palīdzēt atpazīt lielo stērsti dabā.[6][7]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā stērste mājo atklātā ainavā: gan stepē, gan lauksaimniecības zemēs. Tā uzturas arī krūmainās pļavās, bet izvairās no biezi augošiem krūmiem, arī no mežiem vai akmeņainām un klinšainām vietām. Areāla ziemeļu daļā galvenokārt novērojama graudaugu tīrumos un pļavās. Ziemas periodā lielā stērste uzturas baros, kas kopīgi barojas un pārlido no viena tīruma uz nākamo.[1][4]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā stērste galvenokārt barojas ar sēklām un citām augu daļām, bet ligzdošanas sezonas laikā arī ar bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar sīkiem kukaiņiem.[1][4] Barību meklē uz zemes, mēdz vērot apkārtni no augstākas vietas.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās stērstes olas

Ligzdošanas sezona lielajai stērstei sākas samērā vēlu — maija beigās.[1] Tēviņš sezonas laikā cenšas sapāroties ar pēc iespējas vairākām matītēm, tās var būt līdz pat 18 mātītes.[6] Ligzda atrodas uz zemes, ieslēpta starp augiem vai zem krūma. To būvē tikai mātīte, izmantojot sausu zāli un saknītes. No iekšpuses tā izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un reizēm ar matiem.[1][4][6] Sezonā var būt divi perējumi, lai gan biežāk ir viens.[6]

Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas. Perē tikai mātīte, par mazuļiem galvenokārt rūpējas arī mātīte, tēviņam reizēm tai palīdzot. Mazuļi tiek baroti ar kukaiņiem. Jaunie putni ligzdu atstāj pirms iemācījušies lidot, 9—13 dienu vecumā.[1][4][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielajai stērstei ir 2 pasugas:[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]