Mazā stērste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazā stērste
Emberiza pusilla (Pallas, 1776)
Mazā stērste
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Stērstu dzimta (Emberizidae)
Ģints Stērstes (Emberiza)
Suga Mazā stērste (Emberiza pusilla)
Mazā stērste Vikikrātuvē

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudens migrācijā mazā stērste regulāri ieceļo Eiropas rietumu un centrālajā daļā, attēls uznemts Lielbritānijā

Mazā stērste ligzdo Skandināvijas galējos ziemeļos, Krievijas taigas zonā, uz austrumiem līdz Klusajam okeānam. Areāla ziemeļu robeža aptuveni seko koku izplatībai, taču ne reti mazā stērste sastopama arī tundrā, tālāk ziemeļos. Areāla dienvidu robeža Sibīrijā aptuveni seko 60° ziemeļu paralēlei, taču paplašinās uz dienvidiem centrālajā daļā, sasniedzot Baikālu.[3]

Ziemo Dienvidaustrumāzijā (Indijas ziemeļos, Ķīnas dienvidos un pārējās Dienvidaustrumāzijas ziemeļu daļā). Rudens migrācijā regulāri ieceļo Eiropas rietumu un centrālajā daļā.[3][4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā stērste Latvijā ir reta ieceļotāja, līdz šim bijuši trīs novērojumi (divi novērojumi Papē un viens Kolkā).[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abi dzimumi mazajai stērstei izskatās vienādi
Mazajai stērstei ir rudi vaigi, kurus no pārējās galvas atdala tumša svītra sānos, balta no apakšas
Jaunie putni ligzdu atstāj pirms sāk lidot

Mazā stērste ir neliela, kompakta stērste ar īsu kaklu vai gandrīz bez tā. Vismazākā, kas mājo Palearktikas rietumdaļā, manāmi mazāka par ļoti līdzīgo niedru stērsti.[5][6] Ķermeņa garums 12—14 cm, spārnu plētums 20—22 cm, svars 12—19,3 g.[5][7][6]

Apspalvojums līdzīgs niedru stērstes mātītei: uz muguras un galvas virsas brūns ar tumšām svītriņām, uz vēdera balts ar smalkām, tumšām svītriņām (sāni raibāki kā pavēdere). Seja mazajai stērstei ir rudi brūna, pazode balta vai gaiši ruda. Vaigus sānos ieskauj tumši brūna svītra, apakšpusē balta josla, kas atgādina ūsas. Uz spārniem gaišas joslas. Melnais knābis taisns, smails, apakšējā daļa gaišāka. Īsās kājas gaiši brūnas, acis tumši brūnas. Aste īsa ar baltām malām. Abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī apspalvojumam nav sezoniālu atšķirību.[5][7][6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā stērste ir gājputns un veic garu migrācijas ceļu no ligzdošanas uz ziemošanas areālu. Ziemas periodā parasti uzturas lauksaimniecības zemēs. Sastopama arī kalnos līdz 2000 m virs jūras līmeņa.[8] Ligzdo atklātos skujkoku mežos, kas bieži jaukti ar bērziem vai vītoliem. Īpaši iecienīti ir ar vītoliem apauguši upju krasti.[6]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā stērste ir visēdāja. Galvenokārt barojas ar sēklām, bet ligzdošanas sezonā galvenokārt ar kukaiņiem. Barību meklē uz zemes.[6]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ir īsa, piemēram, Somijā ilgst no jūnija sākuma līdz jūlija vidum. Ligzda atrodas uz zemes, uz kāda kuplāka ciņa vai mīksta sūnu paugura, var būt arī uz celma. Tā paslēpta zem augstākiem augu ceriem vai krūmu zariem. Vīta no smalkiem zariņiem, augu stiebriem, sausas zāles un lapām, grīšļiem, dzīvnieku matiem, ķērpjiem un sūnām.[7][6]

Dējumā 4—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē galvenokārt mātīte, par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu pamet 6—7 dienu vecumā, bet sāk lidot 11—13 dienu vecumā.[7][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]